Šodien viss bija kaut kā savādāk. Pirms sēdes sākuma gaitenī nebija nevienas kameras, un tas visam piešķir tādu kā mazāku nozīmi. Pēkšņi kaut kādi kamervīri parādās, bet aizjož uz kādu citu sēžu zāli. Acīmredzot, tur izskata kaut ko svarīgāku vai, vismaz, interesantāku. Nez, kas tas varētu būt?

Patiesībā, pilnīgi jebkas. Šodien sākās lemšana par arhīva lietas materiālu pievienošanu krimināllietai. Tas izskatās apmēram tā, ka tiesnesis iet cauri kaut kādam sastādītam sarakstam ar arhīva lietas dokumentiem un prasa visiem vai vajag pievienot materiālu vai nē. Prokurors par visiem dokumentiem saka nē, advokāti par dažiem saka jā. Tad nu tiesa "uz vietas" apspriežas un lemj par katru. Šodien tika līdz 12. sējumam no kopā ap 90, ja pareizi atceros. Šādā procedūrā pilnīgi noteikti nesanāk nekas, ko būtu kaut jel mazākajā mērā iespējams atspoguļot medijos. No sākuma zālē vēl bija divi, šķiet, rakstošās preses pārstāvji vai ziņu reportieri, pēcpusdienā arī tie aiztinās.

Prokurors demonstrēja kolosālu spēju orientēties visos n-tajos sējumos un vairākās epizodēs atkal deva mājienus, ka advokāti nav iepazinušies ar lietas materiāliem. Grūti jau salīdzināt - advokāti tikko sāk tur tā īsti rakt, a prokurors jau pats to visu kopš 2003. gada veidojis.

Savukārt, rezerves piesēdētājs pusi laika izskatījās iesnaudies savā krēslā. Es viņu ļoti labi saprotu.