Ģenerālprokuratūra atbildi atsūtījusi, Voless esot bijis ģenerālprokuratūras konsultants, un darba līgumā īpaši uzsvērts, ka bez tiesībām veikt izmeklēšanas darbības. Lai jau būtu, domājams, ka aizstāvība stipri apšaubīs, vai Voless šo mandātu arī būs ievērojis. Tad vēl pāris lūgumu "pārbaudīt" dažus dokumentus, un vēl turpinājums debatei par administratīvo sodīšanu, necieņu pret Tiesu par prokurora pagātnes iztirzāšanu liecībās.

Liepnieks izteica savu viedokli par prokurora viedokli par viņa iepriekšējiem izteikumiem:
"Salīdzināt mani ar slepkavu prokuroram nešķita nepieņemami, bet viņa iepriekšējās pieredzas pieminēšana šķita nepieņemama."
"Sevišķi prokurors iebilda pret manu apzīmējumu "cītīgs un uzticams represīvās sistēmas kalps" - var jau būt, ka patiesībā Piliksers bija slinks milicis, bet diez vai viņš varēja būt neuzticams un nostrādāt padomju milicijā 17 gadu garumā. Var jau būt, ka patiesībā viņš sevi uzskatīja par sistēmas kungu un pavēlnieku nevis kalpu."
"Tā nav necieņa pret prokuroru, Godātā Tiesa. Vārds necieņa ir daudz par maigu, lai apzīmētu manu patieso attieksmi."
Tad vēl pārdomas par to, cik lielā mērā pieļaujams vērtēt personas iepriekšējo pieredzi, lai saprastu, kas ar viņa rakstīto patiesībā domāts.

Apsūdzības tekstā (neskaitot ārprātīgās teikumu konstukcijas) ir tāda problēma, ka iesprukušas dažas dežūrfrāzes kā pamatojumi nelikumīgām darbībām, kuras grūti izskaidrot savādāk, kā ar iepriekšējā laikmetā gūtu pieredzi. Un kā gan var būt, ka šādas apsūdzības dēļ cilvēki 7-8 gadu garumā (daži vēl ilgāk) spiesti pakļauties "procesuālajiem pienākumiem"? Un tas saimnieciskā lietā, kurš civiltiesiski noregulēts šķīrējtiesā, kur nav cietušā, toties viens no apsūdzētajiem pa šo laiku ir miris, otrs kļuvis neārstējami slims? Vai šis būtu pareizais veids, kādā valsts apsūdzībai par taisnību cīnīties?

Prokuroriem vairs izteikties nav dots, lūgums nosūtīts Latgales tiesai, bet ja paļaujas uz advokāta Klotiņa viedokli šajā sakarā, tādam lūgumam par administratīvo sodīšanu ir vismaz četri juridiska rakstura šķēršļi, tai skaitā, ka administratīvo pārkāpumu kodekss neattiecas uz cieņu vai necieņu pret Tiesu kriminālprocesos, bet tikai civilprocesos. Kriminālprocesos šādam mērķim ir paredzētas tiesas sankcijas - aizrādījums, soda nauda vai arests, nevienu no kuriem šī Tiesa nav piemērojusi.

Tad jau tiesa uzdod maģisko jautājumu - vai varam beigt pierādījumu pārbaudi? Nē, tak, protams, ka nē. Aizstāvis Rozenbergs sagribējis vēl dažu dokumentu tulkojumus iesniegt. Tiesa diezgan mierīgi, mazliet pakratot pirkstu, teica, lai jau. Pāris dienas uz piecu gadu fona neko neizšķirs. Piektdien, tad jau redzēs, vai vēl kāds nebūs kādu brīnumu izdomājis.