"Fakta prezumpcijas princips ir tāda interesanta lieta, kurā atkal būtu viela pētījumam", tā Tiesa. Iesniegts lūgums pievienot lietai kā materiālu citas tiesas spriedums (mazā digitālgeita) un tur tiesa visās instancēs konstatējusi, ka zaudējumi DLRTC radīti (apmēram) paša DLRTC darbības dēļ, nevis tāpēc, ka apkrāpts.

"Tie nav nekādi fakti! Fakts ir, piemēram, tas un tas ir tas un tas, šie ir tiesas vērtējumi", tā prokurors un pievienot neko nevajag. Aizstāvība saka - tiesas spriedums ir fakts, no kura apsūdzībai būtu jāsāk vainas pierādīšana, un tikai tad, ja atradīsies kādi ļoti nopietni pierādījumi, kas to apgāž, varētu runāt, ka tā nav taisnība. Fakta prezumpcija, lūk. Tiesa pievieno materiālu lietai kā pieradījumu, un sola vērtēt šāda pierādījuma attiecināmību, ticamību un pieļaujamību utt...

Tad vēl aizstāvja lūgumi pasaukt divus jaunus(!) lieciniekus - noraidīti, un [kā parasti liekas] debates. Šoreiz par Paudera liecību lasīšanu. Aizstāvji cenšas iebilst, bet nekā, lasīs. Tā kā tur nieka 4 lpp, tiesas priekšsēdētājs nobrīdina visus, ka nākamajā sēdē lemsim par tiesas izmeklēšanas beigām un gatavošanos debatēm. Neticās īsti, ka kaut kas jauns negadīsies.