Apsūdzētie, kas to vēlējās, ir snieguši savas liecības. Tagad vēl tāds sīkums kā jautājumu uzdošana (tiem, kuri vēlas atbildēt) un pretrunīgo/nepilnīgo liecību nolasīšana pēc prokuratūras ieskatiem.

"Ļoti slikti!", noteica Tiesas priekšsēdētājs, kad garas dienas beigās izrādās prokuratūras jautājumi apsūdzētajam nepavisam nav vēl beigušies (varbūt sagadīšanās, bet jautājumus sagatavojis prokurors Zelčs). Grūti jau izturēt, ja ar liecībām tiek mēģināts fiksēt tādus svarīgus momentus kā stāvlaukumā no Krištopana dzirdētu uzsaucienu: "Turies, gan jau viss būs labi!", vai kurš cik daudz braucis ar KML rīcībā esošo vieglo automašīnu. Prokurori brīžiem pat necenšas izlikties, ka viņu jautājumi būtu svarīgi, tiesas zālē laiku pa laikam iezogas jautrība. Tiek noskaidrots arī, ka līdz šim tiesas procesa figurants, latviski dēvēts kā Sīmuss o'Līrijs (Seamus) patiesībā būtu dēvējams kā Šemuss. Cik labi, ka liecina kāds kam angļu(amerikāņu) valoda galvenā!

No procesuālās ekonomijas viedokļa, apsūdzēto piekrišana atbildēt uz jautājumiem (tos par saviem 90% uzdod prokuratūra) ir laika šķērdēšana. Pamēģiniet nu atbildēt par 10-12 gadus seniem notikumiem, pie tam tā, lai neko nesajauktu ar atbildēm, kuras sniedzāt pirms gadiem 6-9, kad lietai bija pirmstiesas izmeklēšana.