Apsūdzēto liecināšana ir vēl viens apgabals, kurā jurisprudences studenti varētu dažus kursa darbus uzrakstīt. Tātad, liecības var sniegt rakstiski un mutiski(atbildot uz jautājumiem), bet apsūdzētais var arī neliecināt. Un te var izvērst garu debati, vai, ja apsūdzētais nolemj sniegt liecības rakstiski viņš drīkst nesniegt liecības mutiski? Tiesa ieņem visliberālāko pozīciju, ka apsūdzētie var liecināt un neliecināt kā vien vēlas - "tās ir fundamentālas apsūdzētā tiesības". Viens apsūdzētais izvēlējās liecināt rakstiski un mutiski, tikai izņemot atbildēšanu uz prokurora jautājumiem. Tiesa neiebilda.

Pratināšanas iet raitā solī, viens apsūdzētais šodien nopratināts mutiski, otrs paspēja nolasīt savas rakstiskās liecības (jā, jā, sanāk, ka rakstiskās liecības arī sniedz mutiski, apsūdzētajam pašam tās nolasot). Pratinātais apsūdzētais reāli neatceras pirms 5 gadiem sniegtas liecības par pirms 10 gadiem notikušiem notikumiem. Viss iet gausi un garlaicīgi, prokuroram šodien kaut kā pietrūka enerģiskuma.