Gandrīz nemanāmi ir noslēdzies vēl viens posms procesā - "pārbaudīti" visi apsūdzības rakstveida pierādījumi. Visi 102 sējumi. Kas tālāk? Varētu jau domāt, ka atliek vien gaidīt nākamo teletilta dienu, bet nē jel, prokurori vēlas pārbaudīt arī lietiskos pierādījumus (nevis lietišķos, bet lietiskos, proti, pierādījumus, kuri ir "lietas", pretstatā dokumentālajiem pierādījumiem). Kas tad tur par "lietām" ir krimināllietā? Konfiscēts dators, dažādi datu nesēji (cd matricas, flašs, audikasetes ar ārzemnieku liecībām), un daži sējumi konfiscētu digitalizācijas projekta dokumentācijas. Ko tur pārbaudīt, ja viss šo lietu saturs sen jau dokumentu veidā ir krimināllietā?

"Domāju, pietiktu ar vizuālu apskati", ne pārāk pārliecinoši saka prokurors attiecībā uz datoru un datu nesējiem. Viens aizstāvis krietni kareivīgāk, vēlas pārliecināties, ka datorā ir disks un vispār, vai uz diska atrodas tas, kam tur jābūt. "Diskam ir savs numurs, kurš jāpārbauda!" lūkojoties lietas materiālos skandē aizstāvis "...emm... Atvainojos, tas ir barošanas bloka numurs, to nevajag." "Tad mums jāpieaicina speciālists, tas dators tā kā būtu jāieslēdz, es to nemāku, varbūt pat jāizjauc?", saka tiesas priekšsēdētājs.

Par laimi, iejaucas aizstāvis Klotiņš ar jautājumu: ko tieši gribam pārbaudīt skatoties uz neieslēgtu datoru vai elektroniskajiem datu nesējiem? Tad palēnām izskatās, ka neko no tā pārbaudīt īsti neviens nevēlas. Kā tas beidzās? Nez kāpēc tomēr neieslēgtais dators, datu nesēji tika tiesas zālā ienesti un visiem atrādīti. Lai nekādu šaubu. Tad vēl lūgums no aizstāvjiem, ka to izslēgto datoru pēc vairāku gadu glabāšanas varētu atdot īpašniekam.