Digitālgeita no iekšām (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} process) rakstīja,@ 2008-05-19 21:14:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Pārsteiguma moments
Kārtējā sēde sākās daudzsološi. Daži advokāti sēdes pārtraukumā bija studējuši t.s. arhīva lietu un atraduši tur dokumentus, kurus atzina par tādiem, kas lietā "var noderēt". Dažiem tur saraksts ar 5-6 dokumentiem, citam ap 2000 lappušu. Prokurors, izrādās, bija atteicies nodrošināt vajadzīgo dokumentu izkopēšanu un izsniegšanu, kur nu vēl tulkošanu (daži esot arī svešās mēlēs). Tā rezultātā, advokātiem uz rokām nav nekā, ko varētu uzreiz pievienot lietai, jo pašu nokopēts neskaitās izsniegts, un tāpēc tam nevar īsti ticēt. Vārdu sakot, draud izvērsties gara diskusija ar dažiem pārtraukumiem, kuru laikā atkal risinās dažādus jautājumus.
Līdz pēkšņi - kā ar mietu pa galvu: vai Godātā Tiesa, lūdzu, nevarētu noraidīties? Izrādās, ka arhīva lietā ir atradies 2005. gadā pieņemts tiesas lēmums, kas saistīts ar kratīšanu viena apsūdzētā mājā, kuru pieņēmusi arī GT. Tas nozīmē, ka tiesnesei var būt interešu konflikts, jo pati jau bijusi dalībniece procesā kaut kādā statusā, un, iespējams, nevarēs objektīvi vērtēt savu iepriekš pieņemto lēmumu.
Diskusiju nav, ja neskaita to, ka ir vēl kāds advokāts, kurš atbalsta šo un izrādās, ka prokurors - neatbalsta. GT konsultējas ar diviem no advokātiem, ka noraidījuma gadījumā tiesa uzreiz dodas lemt par noraidījumu, un nekādus lūgumus turpināt izskatīt nedrīkst. Pulkstenis ir ap 12. Tiek nozīmēts pātraukums uz 1 stundu, tad pagarināts uz divām, pēc šīm divām parādās tiesa un paziņo, ka lems līdz pl 16.00. Un lūk, pl. 16.00 iznāk tiesa, un paziņo, ka noraidījums tiek pieņemts un tiesas sastāvs pieceļas un aiziet. Klātesošie apmulst - būtu vismaz atvadījušies...
Un nevar saprast, kā tas tā. Vai tad pati tiesa neatcerējās, ka šajā lietā bija jau lēmusi? Vai tomēr uzskatīja, ka noraidījuma pamatojums ir nepietiekams, bet lietas sākums izrādījies par cietu riekstu, tāpēc izmantoja pirmo iespēju dot iespēju kādam citam? Un kā nu ne - ir jau pagājis vairāk kā pusgads kopš lieta ir tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav sākusies. Cerams, vismaz, ka vērtīgā pieredze no tā, kā šis pasākums praktiski norisinās, tiks nodota pēctecim. Sākot ar tādu sīkumu, piemēram, ka apsūdzēto vārdu un viņiem inkriminēto pantu numuru nosaukšana vien parasa 3-4 minūtes, ja to dara raitā runā.
Kārtējā sēde sākās daudzsološi. Daži advokāti sēdes pārtraukumā bija studējuši t.s. arhīva lietu un atraduši tur dokumentus, kurus atzina par tādiem, kas lietā "var noderēt". Dažiem tur saraksts ar 5-6 dokumentiem, citam ap 2000 lappušu. Prokurors, izrādās, bija atteicies nodrošināt vajadzīgo dokumentu izkopēšanu un izsniegšanu, kur nu vēl tulkošanu (daži esot arī svešās mēlēs). Tā rezultātā, advokātiem uz rokām nav nekā, ko varētu uzreiz pievienot lietai, jo pašu nokopēts neskaitās izsniegts, un tāpēc tam nevar īsti ticēt. Vārdu sakot, draud izvērsties gara diskusija ar dažiem pārtraukumiem, kuru laikā atkal risinās dažādus jautājumus.
Līdz pēkšņi - kā ar mietu pa galvu: vai Godātā Tiesa, lūdzu, nevarētu noraidīties? Izrādās, ka arhīva lietā ir atradies 2005. gadā pieņemts tiesas lēmums, kas saistīts ar kratīšanu viena apsūdzētā mājā, kuru pieņēmusi arī GT. Tas nozīmē, ka tiesnesei var būt interešu konflikts, jo pati jau bijusi dalībniece procesā kaut kādā statusā, un, iespējams, nevarēs objektīvi vērtēt savu iepriekš pieņemto lēmumu.
Diskusiju nav, ja neskaita to, ka ir vēl kāds advokāts, kurš atbalsta šo un izrādās, ka prokurors - neatbalsta. GT konsultējas ar diviem no advokātiem, ka noraidījuma gadījumā tiesa uzreiz dodas lemt par noraidījumu, un nekādus lūgumus turpināt izskatīt nedrīkst. Pulkstenis ir ap 12. Tiek nozīmēts pātraukums uz 1 stundu, tad pagarināts uz divām, pēc šīm divām parādās tiesa un paziņo, ka lems līdz pl 16.00. Un lūk, pl. 16.00 iznāk tiesa, un paziņo, ka noraidījums tiek pieņemts un tiesas sastāvs pieceļas un aiziet. Klātesošie apmulst - būtu vismaz atvadījušies...
Un nevar saprast, kā tas tā. Vai tad pati tiesa neatcerējās, ka šajā lietā bija jau lēmusi? Vai tomēr uzskatīja, ka noraidījuma pamatojums ir nepietiekams, bet lietas sākums izrādījies par cietu riekstu, tāpēc izmantoja pirmo iespēju dot iespēju kādam citam? Un kā nu ne - ir jau pagājis vairāk kā pusgads kopš lieta ir tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav sākusies. Cerams, vismaz, ka vērtīgā pieredze no tā, kā šis pasākums praktiski norisinās, tiks nodota pēctecim. Sākot ar tādu sīkumu, piemēram, ka apsūdzēto vārdu un viņiem inkriminēto pantu numuru nosaukšana vien parasa 3-4 minūtes, ja to dara raitā runā.
