"Nekādi brīnumi nav notikuši", tiesas sēdi sākot darīja zināmu tiesas priekšsēdētājs. Runa par ārvalstu lieciniekiem, protams. Šodien vajadzēja būt 3 maltiešiem. Tiesa nolēma lasīt visu viņu iepriekš sniegtās liecības, un vairāk neaicināt. Visi bija atsūtījuši vēstules ar tekstiem, ka viņi netaisās ierasties, viens no viņiem (pareizāk sakot, viena), atsūtīja advokātu sagatavotu vēstuli, kura bija maķenīt uzbraucoša. Tieši šīs liecinieces sakarā prokurori domāja, ka tik svarīgs liecinieks būtu jāsauc vēlreiz, kaut kādā citādā veidā. Arī aizstāvji ļoti gribēja to liecinieci redzēt, bet tiesa pateica nē. Un pie viena, pirmo reizi izteica bažas par "spriedumu saprātīgā laikā". Cilvēktiesību tiesā esot vairāki precedenti šajā sakarā, un lietai šovasar apaļi 7 gadi aprit.

Izrādās, ka lasīt Maltā veiktas pratināšanas stenogrammu ir tik jautri, ka brīžam arī Piliksers skaļi smejas to darīdams. Maltiešu ausij latviešu uzvārdi tik jocīgi šķiet, ka vismaz 3x jāpārjautā. Un tā lieciniece ir (bija) 29 gadus veca, neprecējusies un maltas pratināšanā arī viņas telefona numuru noprasīja. Palika sajūta, ka tiesas sēdē nebūtu slikti viņu ieraudzīt, bet droši vien pratināšana tad vairākas nedēļas ietu. Tagad pāris stundās visu nolasīja.