Advokātam Ceram ir laba uzskaite, tāpēc viņš zināja teikt, ka šodien procesā ir 58. tiesas sēde. Citi atcerējās, ka tuvojas jau otrā gadadiena, kopš pirmās tiesas sēdes, un būtu forši kliņģeris ar divām svecītēm... Tādā veidā lietā iesaistītie uzmundrina viens otru pirms kārtējās sēdes sākuma.

Tas liecinieks, kurš vakar dabūja sēdēt gaitenī, izrādījās pazīstamā uzņēmuma SIA UVK ilggadīgs izpilddirektors. Prokurors jautāja arī par to, vai Šķēle savas premjerēšanas laikā daudz uzmanības veltījis UVK lietām, par dažiem līgumiem un par to, ko īsti darījis UVK darbinieks Krongorns. Aizstāvji iztaujāja viņu par slaveno kratīšanu UVK telpās 2003. gadā. Par digitalizāciju lieciniekam nekas zināms nebija, ko arī skaidri pastāstīja.

Pēc tam bija divi pavisam dīvaini liecinieki - kaut kāda tulkošanas biroja pārstāvji, kurā tika kaut kas tulkots pēc KML pasūtījuma. Gan biroja direktors, gan arī tulks pats personīgi. Liecību saturs: "Nu jā, tulkojām gan. Ne daudz, ne maz, ne dārgi, ne lēti, bet tulkojām..." Abi kopā liecināja knapi vienu stundu.

Tad kārta nāca LVRTC izbijušai juristei. Acīmredzot nostrādāja tas, ka viņa nebija pratināta pirmstiesas izmeklēšanā, tāpēc liecināšana tiesā visu dalībnieku klātbūtnē izrādījās nopietns pārbaudījums. Prokurors gan centās plaši skaidrot pirms uzdot kārtējo jautājumu, bet liecības tāpat sanāca haotiskas, nesaprotamas, pratināšana brīžiem ieguva farsa nokrāsu. Diez vai bija vērts cilvēku apgrūtināt.