Arī šodien plānotais liecinieks nebija ieradies. Toties bija atsūtijis darba nespējas lapu un bija devis ziņu, ka tiklīdz būs vesels, labprāt nāktu liecināt. Tiesnesis atstāstīja it kā telefona sarunu ar liecinieku, ka viņam esot galvaskausa trauma, bet nekādu dokumentu par to gan neesot. Šis bija otrais aicinājums šim lieciniekam, bet visi nolēma, ka jāturpina aicināt.

Tad bija jālemj, ko darīt ar diviem citiem lieciniekiem, kuri jau nav ieradušies uz diviem aicinājumiem. Viens bija atsūtījis izziņu par veslības stāvokli (izziņa ar briesmīgu diagnozi), un prokuratūra uzskatīja, ka šis liecinieks tiešām nevar ierasties un ka būtu pamats nolasīt viņa iepriekš sniegtās liecības. Advokāte Kaminska piedāvāja jautājumu atstāt atklātu, piezīmējot, ka tajās liecībās jau nekā ar lietu saistīta nav, bet tomēr - lai lieta iet uz priekšu, un ja redzēsim, ka tiešām nekā svarīga nav, tad arī nolasīsim, bet ja nu izrādīsies, ka kaut kas svarīgs varētu būt, tad aicināsim... Prokurors Piliksers, protams, mazliet apvainojās - sak, mani liecinieki, ko gribu, to saucu, beidziet te izrunāties! Tiesa nolēma, ka liecības jālasa, un lasot izrādījās, ka šis vīrs ir bijis tuvumā Vēja parkiem, bijis amatpersona un mazas daļiņas īpašnieks, un neko par īpašnieku maiņām īsti nezināja un tā.

Otrs pazudušais liecinieks - Jānis Sprinovskis - tiešām ir pazudis ar galiem. Uz pirmo pavēsti atbildēja, ka "es dzīvoju Austrijā", uz otro vispār neatbildēja. Gan prokurors, gan aizstāvji uzskatīja, ka liecinieks pauž necieņu pret tiesu. Tiesa "appriežoties uz vietas ar piesēdētājiem" pieprieda Sprinovskim 100Ls soda naudu. Tiesas piesēdētājas šajā brīdī gan izskatījās mazliet izbrīnītas.