friends [entries|archive|friends|userinfo]
Zane

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 20th, 2026|09:24 pm]

vectiigjeris2
Rapuncele izlaida savus matus, un skaistais, tumšmatainais princis iekāpa pa balkonu. Viņš neiekrita ērkšķos, jo Rapuncele bija izvēlējusies balkonu uz mauriņa pusi, tur nebija ērkšķu, viņš vispār nenokrita, līdz tika iegrūsts pēļos un izģērbts.
link

[Sep. 20th, 2026|09:11 pm]

vectiigjeris2
Awaiting continuation...
link

nu ko var dirst un dirsties [Sep. 20th, 2026|02:04 pm]

covid_19
protams - ukrainā dronu kari dzīvo savu dzīvi, kas tiek uzraudzīta

mums ir tādi droni kā krieviem - nē

mums ir tādi pretdroni kā ukraiņiem - nē

lekt ratos, kas nav vēl pusceļā nahujam - tikai priekšvēlēšanu haips un ļūrļoņa

kad sapratīs, kas labāks, tad būs .... bez diršanas
linkpost comment

[Sep. 20th, 2026|11:45 am]

vectiigjeris2
Njā, nu, reāli manam radiniekam kājā ir metāla stienis un pilns ar skrūvēm, slimajam dzejniekam ir izņemts muskulis. Mans radinieks jau pēc mēneša labo auto un skraida apkārt, slimais dzejnieks vēl joprojām tiek apkalpots kā ķēniņš. Kaut kas tur reāli nav tīrs. Viņš kustas lēnāk nekā gliemezis, bet ir diezgan fiziski attīstīts. Un kāpēc lai gandrīz aklam cilvēkam būtu krāsaini, detalizēti tetovējumi un krekli?
link

[Sep. 20th, 2026|10:20 am]

vectiigjeris2
Manuprāt, viens slimais dzejnieks reāli izliekas, jo man viens radinieks ar lauztu kāju pārvietojas 5reiz ātrāk nekā šis slimais ar sadzijušu rētu.
Toties viņam visu dod bez maksas, pienes, bučo tupeles.
Un kam viņam tik detalizēti tetovējumi, ja viņš neredz?
Krekliņu izvēle arī ir diezgan vizuāli detalizēta.
link

[Sep. 20th, 2026|06:28 am]
slepena
Šodiena galīgi nebija piepildīta. Vienīgi tīrs dzīvoklis un tīra, mitrināta es. Pa šodienu neveicās kārtīs vairāk nekā pa visām šīm dienām kopā. Nupat aptuveni stundu cīnījos ar kādu vectētiņu. Teicu sev, ka drīkstu iet gulēt tikai uz uzvaras nots. Viņš pazuda. Palamājos un pakliedzu. Tad uzvarēju divus kungus. Tagad gan jāiet gulēt.

Ja jau neveicās kārtīs, varbūt mana lielā mīla ir kaut kur tepat... Kā tad! Šodiena solās būt tik pat, ja ne vairāk, nepiepildīta. Pamodīšos gan jau uz vakarpusi. Tas nolādētais vectētiņš... Lai viņam jauka diena, bet silts spilvens. Viņam tāpat gan jau patīk silti spilveni.
linkpost comment

22 augustā ierakstīju par karu kosmosā [Sep. 20th, 2026|12:24 am]

covid_19
šonedēl amekasosi paziņo, jā, tā ir - viņiem kosmosā ieroči

zajebiss - nu bij taču čuika ņuha un poņa
linkpost comment

[Sep. 20th, 2026|12:06 am]

vectiigjeris2
Es laikam iedzeršu nervu zāles, piedodiet, atvainojiet.
link

[Sep. 19th, 2026|11:58 pm]

vectiigjeris2
Feelings... They exist.
The worst is to cope with them.
I have forgotten how.
But I try.
See? The heart, it beats.
link

[Sep. 19th, 2026|11:51 pm]

vectiigjeris2
Secināju, ka tad, kad divi cilvēki viens otru iepazīst ļoti tuvu, tad viņi sāk viens pēc otra izskatīties.
Piemēram, ja mani iepazīst ļoti tuvu, var izskatīties pēc cilvēka, kurš nupat iznācis no vētras - mati plīvo pa visu seju, apģērbs lāga neturas uz ķermeņa, pilnīgi bail paliek.
link

[Sep. 19th, 2026|11:00 pm]

vectiigjeris2
Šodien nez kāpēc aizskatījos kaut kādam čalim paurī, bet nevarēju saprast, kas tas bija, pati nobijos. Ko viņš varētu tur slēpt? Pēc tam paskatījos vēlreiz, pamanīju uz kakla tetovējumu - pūķis. Biedējoši melnas acis. Tas tev nav kaut kāds parastais ielas gang, tas ir kaut kāds elements. Kāds? Labs jautājums.
Bija arī vecis ar milzu vēderu, viņš dzīvo tā - es eju pa dzīvi ar savu vēderu pa priekšu.
Tad vēl vietējais ar hidden agenda uz mani, ko viņš vēlas, es tiešām nezinu. Pēc incidenta lapenē pieslējās mūsu baram, savācu telefona numuru, mēģināju noskaidrot, kādēļ. Tagad šis spēlē kaut kādu spēli un mēģina mani iesaistīt. Kļūst aizvien jautrāk. Nu jau sagroza faktus un stāsta, ka es esot nepieaugusi.
link

[Sep. 19th, 2026|10:26 pm]

vectiigjeris2
📡
link

[Sep. 19th, 2026|12:08 pm]

vectiigjeris2
Gribēju tikai pateikt, ka es patiesībā atkopjos no hroniskas slimības.
Tešu kā vecs kleperis.
Drīz viss būs iztīrījies.
Mistika, bet ir labāk.
Es atteicos no bezrecepšu zālēm pēc zibens spēriena.
link

[Sep. 19th, 2026|10:50 am]

vectiigjeris2
Gribas nogalināt ienaidnieku, es vienu jau izvēlējos.
link

Your boss, when u on the phone [Sep. 19th, 2026|10:47 am]

vectiigjeris2
link

[Sep. 19th, 2026|01:17 am]
slepena
Šodiena izrādījās neparedzēti piepildīta. Kā jau biju ieplānojusi, devos pie ābeles veseļoties un ēst saldumus. Transports, par laimi manai trauslajai dvēselei, izrādījās nepārpildīts. Tāpēc, ka braucu ar nākamo. Paņēmu līdzi Mazo princi, kā jau biju ieplānojusi, un devos uz pastu, kādā vēl neesmu bijusi. Mani uzrunāja kāda brīnišķīga seniore, palūdzot, vai nevaru viņu pavadīt mājās. Bet protams, ka es varu! Tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs! Nav skaisti, ka kādam ir vajadzīga palīdzība. Ir skaisti, ka saskrienas kāds, kuram ir vajadzīga palīdzība un kāds, kuram ir vajadzība būt palīdzībai. Mēs mazliet aprunājāmies. Man ir ierasts iet ātri, vienkārši tāpēc, ka tā iet manas kājas, un tā esmu ieradusi iet viņām līdzi. Tas ir gandrīz ārpus manas kontroles. Vairākas reizes nācās apzināti piedomāt pie soļa, bet es ceru, ka man sanāca. Viņa bija tik sirsnīga un mazliet apraudājās.

Viņas vārds ir Dzintra. Viņas acis šķita zilas, viņas skatiens šķita ļoti dūmakaini tīrs. Ziniet, par ko pārdzīvoju? Ka man nav lēcas. Es neskatījos Dzintrai acīs aiz pieklājības, bet atvadās, kad skatījos, noteikti pazaudēju daudz svarīgas informācijas. Jo man nav lēcu!!! Ja nu es kādreiz viņai paiešu garām? Es negribētu viņai paiet garām. Kaut es būtu savlaicīgi iedomājusies uzturēt ar viņu kontaktu. Tā varētu būt ļoti skaista draudzība. Es ceru, ka viņas bērni viņu apciemos mazliet biežāk, mazbērni arī. Tas kurš Ventspilī, jūrā, teica, ka malacis. Mīļā Dzintra. Ja mana baba vēl būtu dzīva, kā es viņu vēlētos apciemot. Kad vēl bija iespēja, es biju valsts otrajā galā, pie jūras. Viss vienmēr ir ļoti sarežģīti, kamēr nav par vēlu. Mēs visi esam tā upuri, tas neplāno mainīties. Es turpmāk turpināšu iegriezties tieši šajā pastā.

Ierados pie ābeles, viņa šmorējās, es... Pat neiesāku lasīt. Skaļi lasīju citas lietas, skaļi dusmojos un rakstīju ziņas... Jūs negribat zināt kam. Es jums nestāstīšu, bet tas bija aizraujoši un izdevās daudz pasmieties. Līdz man pilnībā beidzās enerģija. Tad es devos atpakaļ mājās. Tur man uzrakstīja mans Liepājas laiku pakistāņu draugs, kurš mani pāris gadus atpakaļ bildināja Instagramā par desmit tūkstošiem, lai dabūtu vīzu. Man gan nācās atteikt, jo pirmās kāzas pietaupu īstai mīlestībai un tamlīdzīgi. Šovakar viņš man uzrakstīja, lai aizsūtu viņam pastkarti uz Itāliju. Es atbildēju "Send address". You got it bro. Domāju pastkartē viņam uzjautāt recepti tam sautējumam, ko viņš toreiz gatavoja kopmītnēs, otrajā stāvā. Vairākkārt esmu mēģinājusi atdarināt, bet nemaz nelīdzinās. Varbūt uzzīmēšu puķītes ar gliteru pildspalvām. Varbūt atvadīšos ar "Take care, gandu".

Apēdu veselu ābeles cepto ruleti to negriežot. Kā lielu sviestmaizi. Kā dzīvnieks. Tas bija episki. Tagad dzeru gan blenderētās upenes no Dieva dāvanas, gan blenderētās dzērvenes no ābeles. Sastāvu no zālēm, cukura, ogām un mīlestības. Ja šodien nebūtu braukusi veseļoties pie ābeles, ja es šodien nebūtu iegriezusies pastā, kurā nekad neesmu bijusi, es nebūtu satikusi Dzintru. Tas bija mans ilgi gaidītais brīnums. Ā! Akdievs! Vēl, šodien atkal spēlēju kārtis. Šodien, dāmas un kungi, es piedzīvoju visepiskāko atspēlēšanos visā savā dzīvē! Es kliedzu. Vienīgais, kas šodien nenotika - neizlasīju grāmatu. Šķiet, ka drīzāk to uzrakstīšu nekā izlasīšu.
link1 comment|post comment

es nevaru beigt priecāties par sarmīti cīruli [Sep. 19th, 2026|01:19 am]

covid_19
protams, viņa ir dulla uz visu galvu

kaut visi tādi būtu

īkšķus augšā un visas laimes vēlējumus, sarmīt, ja tev gadās šo lasīt, apķeru, samīļoju ... bučas uz abiem vaigiem, tu par latviju dari vairāk kā visi barona raksti, paldies tev
link1 comment|post comment

[Sep. 18th, 2026|09:07 pm]

vectiigjeris2
link

[Sep. 18th, 2026|02:34 pm]
slepena
Tagad, kad nav iespējams lāgā apskatīt Latest posts, to gribētos vairāk nekā jebkad! Lielākoties šeit iegāju, lai izgāztu savas emocijas, viegli uzmetot aci spamam un kašķiem. Vēl paskatījos, vai mana draudzene nav ko ierakstījusi, vai Zane nav ko uzrakstījusi. Mani cibas draugi arī tieši tagad neko neraksta. Lūdzu, rakstiet! Vismaz kamēr slimoju. Tagad veru vaļā pa jaunai cilnei katram no pēdējiem desmit, kuri ir ko ierakstījuši. Man ir tik interesanti, kas jūs esat. Kā es gribētu savilkt jūsu ierakstus ar jūsu sejām.

Atgādina pēdējo reizi, kad braucu mājās un bija lielākā vētra Latvijā ilgā laikā. Ozols brauca man pakaļ uz staciju vētras kulminācijā, apbraucot vairākus ceļus, ko slēdza nolūzušie koki. Es viņam piespiedu piestāt pie pasta, lai nosūtītu pasta piedzīvojumu uz Somiju. Veikali bija ciet, ēst nebija ko. Elektrības nebija, sveču nebija, ūdens knapi tecēja. Pārrodoties mājās, tur bija, kā vienmēr, bardaks. Katru reizi atbraucu, un ozols saka: "Nu jā, man nesanāca laiks neko pievākt. Patiesībā neko neesmu vācis kopš aizbrauci", bet es to tāpat redzu. Tad pavadu vairākas no nākamajām pāris dienām mājās, lai atgādinātu viņam, ka vismaz kādam rūp. Uzkopju tur visu un uzšmorēju, ko varu. Sagaidu viņu mājās ar vārdiem "Nu, vai nav labāk?'' un viņš neekspresīvi apstiprina, bet vien pēc viņa elpošanas rakstura dzirdu, ka tiešām ir kļuvis labāk.

Problēma ir tajā, ka viņš arvien biežāk dzer. Es viņam saku, ka es nebraukšu, ja viņš dzers. Es saku, es būšu tikai trīs dienas, lūdzu, nedzer šīs trīs dienas. Trīs dienas nav ilgi. Viņš saka, ka bez pipariņa nevar aizmigt. Bet viņš arvien vairāk nevar izdarīt bez pipariņa. Tad es saku, ka tas ir alkoholisms pēc definīcijas, ja vairs nevari paveikt ikdienišķas lietas bez alkohola. Viņš atbild ar klusēšanu. Vēlāk iedzer pipariņu. Pārrasties mājās kļūst arvien grūtāk. Viņam nesanāk paņemt brīvdienu, lai mēs dotos kopīgi pavadīt laiku, bet viņam sanāk paņemt brīvdienas, kad manis nav vai, vispār, arī kad esmu, lai dzertu ar draugiem. Atbraucu un tīru, tīru, tīru dzīvokli, šmorēju, cerībā, ka viņš paņems brīvdienu bez pipariņa, lai mēs dotos kopīgi makšķerēt vai pastrādāt dārzā. Drīzāk kļūst viņu sagaidīt mājās gāžoties no kājām, sakot, ka nemaz tik daudz neizdzēra.

Pēdējo reizi, kad sazvanījāmies, viņš teica, ka mūsu lūsis nav rādījies mājās ilgāk par nedēļu, kopš nomira viņš, kurš lūkojās pāri dīķim. Kopš tās dienas neesmu zvanījusi viņam, jo man ir infekcija. Kā arī tāpēc, ka viņš teica, ka ir mazliet iedzēris, kamēr nosvinējies knapi runāja. Nemaz neatceroties, ka ir tēvu diena. Lūsis šovasar arī pavadīja laiku ar Latvijas literatūras personību, viņi kopā sēdēja pie dīķa. Ja lūsis tomēr ir aizgājis, tad ceru, ka viņa viņam bija pateikusi vārdus, kurus es nemācētu atrast, jo nelasu literatūru. Ja viņš tomēr vairs nav starp mums, tad šī būs trešā tuvā nāve mēneša laikā, par kuru neesmu raudājusi. Vairs nezinu, ko domāt.

Ozola situācija atgādina laiku, kad sarakstījāmies ar manu literatūras draudzeni, to, kura ir dzīvotpratēja. Viņai tobrīd arī bija šķīrušies vecāki. Viņa man sūtīja bildi ar viskailāko nenovākto egli, kādu līdz šim esmu redzējusi. Viņa teica kaut ko, kas līdzinājās "Kāpēc man vākt aiz pieauguša vīrieša?". Es tā neesmu iemācījusies domāt. Visdrīzāk, pat ļoti iespējams, ka vajadzētu. Bet kā citādāk viņš uzzinās, ka man rūp? Bet arī jūtu, ka braucu retāk. Tad jūtu, ka vēlos braukt retāk. Jūtu, ka nezvanu. Jūtu, ka aizbraukt no turienes prom kļūst vieglāk. Tas viss sāp vienlīdzīgi, bet jūtos bezspēcīga. Kā būtu, ja nākamreiz es aizbrauktu, un dzīvotu viņa netīrībā? Bet kādu pienesumu tad vispār nesu es? Vai man ir jādzer ar viņu?

Ā, atcerējos ko gribēju teikt. Atgādina lielāko vētru Latvijā ilgā laikā, Cibas situācija ar Latest posts neuzrādīšanu. Lasīju, ka daudzi vētras dēļ satuvinājās. Varbūt šī vētra mums, cibiešiem, rosina pievienot vienu otram draugos, un vairāk klabēt un pukstēt citu ierakstos? Lai vairāk, ko palasīt? Jebkurā gadījumā, man derētu celties un aiziet līdz pastam, tad doties pie ābeles izlasīt Mazo princi. Ar pacietību negaidu braukšanu pilnā piektdienas sabiedriskajā transportā.
link2 comments|post comment

[Sep. 18th, 2026|01:52 pm]

vectiigjeris2
Gribas vnk paheitot ņūmetālu nedaudz, kamēr atlaiž muguras sāpes.
Pēdējā reize, kad man vēl patika ņūmetāls, bija precīzi pirms iemācījos atrast mūziku internetā, tas ir, 13-14 gadu vecumā, kad sapratu, ka muzons nav pirmās kvalitātes, bet pa TV neko citu nerādīja, un tad vēl eksistēja EHR. Es ar to tiešām nelepojos. Linkin Park pirmais albums vēl nebija tik briesmīgs, otrais arī, bet tālāk viss sagāja pavisam grīstē. Limp Bizkit man nekad īsti nav paticis, jo dzied par kaut kādām kakām un pimpjiem, kratot to savu kājstarpi. Korn arī vienmēr ir riebušies. System Of A Down ir bezsakarīgs muzons par ķīniešu makaroniem.
Man paveicās, ka iemācījos kačāt mūziku DC++, kas ir krimināli sodāma darbība, bet jūs atzīsiet, ja neesat pilnīgi loxi, ka tas ir labāk nekā ņūmetāls un EHR. Tad nu sekoja garie izpētes gadi, kad noklausījos tik daudz mūzikas, ka vairs neatceros, ko klausījos un ko nē.
Tas pats ir ar filmām - ja es būtu skatījusies tikai pa TV un kinoteātros, mana gaume būtu kā veca, sažuvusi banāna miza smukā plastmasas paciņā.
Es 1989. gada bērns. Reizēm man tiešām žēl ir to, kuri mūziku zina tikai Spotify čārtos or something. Būt gudram ir izdevīgi jebkurā situācijā.
link

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]