pašķirstot bišķi pēdējo RL..
Skaidrs, ka no neiropsiholoģijas viedokļa tāda lieta kā laime ir tikai labi aizpildīta vajadzību hierarhija un ar savu personu labi aizpildīta vēlamā vieta (katrs pats savas laimes kalējs sevi apmierina!). Bet kaut kādā momentā var sākt drupt hierarhijas ķieģelīši, ja gribat, vērtības, un cilvēks zaudē šo neiropsiholoģisko laimi. Individuāli motīvi, konkrētās atmiņas sastāvs.. un laiks speciālistam. Speciālista laiks klientam.
***
TIKAI NEVAJAG stāstīt, ka, redz, zinātne nekad neaizraksies līdz indivīdam, bet vienmēr pētīs visu kopumā. Tāpēc, ka indivīds maksā, ne jau kāda abstrakta cilvēku smadzeņu masa. Tāpat kā parastam mirstīgam tagad un vēl ilgi nafig nevajadzīgā kosmosa pētniecība dzīvo roku rokā ar inženierzinātnēm, tāpat viss smalkais psiholoģijas avangards balstās uz ienesīgās rietumu privātpsiholoģijas. Cilvēki maksā, lai kāds speciālists viņiem "nolaiž ūdeni", bet patiesībā sponsorē doktorus frankenšteinus, kuriem psihes būtība ir vien smadzeņu sektoru mijiedarbība. Tomēr negribu jau arī vispārināt.