Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Dubaja-Rīga 16 no 30
Dubaja-Rīga.



Melna nakts varētu padomāt. Bet ko padomā prāts, kas raksta romānu. Tiešām, nevajag kautrēties. Ko padomā prāts, kas raksta romānu. Mani tas neinteresē. Kas mani interesē? Mani interesē patiesība. Kas ir vainas gaismai, ka tā tik skaistas pēdas atstāj. Kā var redzēt saules lēktu manā logā. Mani interesē krūšu tēls, lodāmura tēls, mauriņš. Vilciens Dubaja Rīga, kā tu sevi sauktu, kad manis nosauktās drēbes atpakaļ pie sevis nāk. Garderobe miežu grauds. Kas interesē romāna rakstītāju. Kur ir tas pašrealizācijas variants? Kā cilvēks sevi pašrealizē? Ieiet aiz aizkariem un redzēt, nesapņot, bet darīt. Realizēt sevi. Kāpostus lūdzu piešūt pie apkakles. Cik gadu ir P. Vārdu negribas izrunāt pat brīvam esot. Viņš lasa, bet es izliekos, ka nelasa. Es savā izlikšanās esmu pārāk tālu aizskrējis, resursus iztērējis, lai izliktos, ka nav tas kas ir. Visu naudu biļetē izpircis uz vietu, kas man neinteresē, kas pat ir kaitīga. Kas tad mums te ir, kā top šedevri. Pastāstiet un atbildiet. Es nejūtos banāls. Kā izteiksmes līdzeklis. Kāpēc rūpēties par neesošām garīgām vērtībām. Lūdzu palīdzēt izkompostrēt talonu. Redz kur nāk košas krāsas. Atbrīvoties no ierobežojumiem. Tagad jau es labi daudz domāju un tā ir labi, jo galvenais svētku avots ir sajūta par labo un ļauno. Kādus līdzekļus tu izmanot. Saprast pasaules likumsakarības. Dziļi, dziļi sevī sev noticēt, lai nav šaubu. Šaubas kā skali iekuram un avīzes lasīt pirms sadedzināt. Masku balle. Trauma mana. Redzi, ja nesekoju, tad pēc tam tas ir apgaismība. Izlasīt saprast uztvert apgaismība. Nekur nemanīju, ka esmu te nonācis, bet tad hop un tā top brīnums. Gribas padzerties un apēst ābolu. Protams, kāpēc gan ierobežot stāstu ar izdomātām robežām. Viss, kas notiek ir liekams uz papīra un tādā garā līnijas mani pieņem. Galvenais ir nenoliegt Dievu savās pārdomās, bet filozofu armijas mani atspēko ar trešo imperatīvu un es nemaz neklausos, jo manas sienas ir stikla biezumā. Kāds mani apšauba no iekšpuses un tas pats ir tas, kas piešķir filozofiem pārliecinātību. Es varu mukt un slēpties, bet mans nodevējs un vietnieks, tas vienmēr ir ar mani un likt tam domāt par A burtu un būt patiesam savās saknēs.