Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Milicijas medības 8 no 30
Milicijas medības.



Kā rīts sākas ar dīvainām paģirām, tā pirksti nosalst ejot uz vēstniecību. Mūsu paģiru milicija ir mūsu dievkalpojuma sargs. Esmu prātā maziņš draugs mūsu visu košļājama saule. Kā tu iedomājies izplesties, tu taču mūzām neesi redzējis patiesību. Kādu reizi paņem līdzi uz medībām un izskatās, ka auksts. Malu mednieki ir tavi draugi, esmu gandrīz puspliks draugs taču kādu reiz arī paņem mani līdzi pasi uzraksti kā domā darīt pašam paliek kaun un labi ka tā dari mūsu visu vārdā pali izskaloja pamatus vidusskolas bērniem. Malu mednieks krūtis griež, saka kā tu mani sauksi, kad es tevi kaušu. Kaucu tā kā vilks uz mēness un tad saule atkal nāk. Tā tie mainās viens ar otru vilkam kauns, ka saule draugs. Mežā dzīvot nav tik viegli, mežā auklēt palagus un šaut visu kas kustas viss tas ir mans draugs. Pati daba tā nolikusi un es tam ticu, vai redzi kaut kādus ziemassvētku vecīšus kas kustas. Kam rokas kustas, ka m acis mirgo. Es redzu košļājamu gumiju pirkstos satvertu un staipāmu. Izstaipi mani draugs, tā lai paliek kauns. Mazā egles mantiņā atspīd visa dzīve. Kā tu teiksi tā arī būs, tikai papriekš pabrīdini. Mozus tek no kalna lejā atslēgt skolas vārtus, mīļas tās, kas pašas ek skolniecītes kaijas. Mūžu dzīvo, mūžu mācies tā man teica draugs, šis tas jauns un šis tas bijis mūsu dzīvēs atgriežas. Kājām nācu garu gabalu un tagad esmu tavs. Bet kad celšos augšā rīt aukstā māllēpes man galvu skaus. Krusta skola tā kā bišku maziņa pa gabalu šķiet un Kultūrkapitāla fondi skatās mūsu visu acīs. Esmu mazliet plebejisks, bet no tiesas nožēloju grēkus. Acis manas nemelo, kas izskatās tavās acīs tīšprātīgās. Mūsu vilki dara savu, bet kas prātu uzurpē un slavē. Manu draugu draugi paši ir draugi man. Pats kungs, kad ēveli un slotu malā nolicis dzer jodu, izskatās tas pārbijies bārda apaug muti, skaties, tā kā daru, tā ir labi, tikai nevajag mani slavēt.