Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Varbūtība 1 no 30
Varbūtība.



Kas veido notikumu gaitu, nejauša satikšanās? Mīlnieki nav drupās auguši, to sarkanās plaukstas nes zemi no svētās zemes un tālredzīgas acis raugās skatienos pret Raudu mūri. Es jums ieteiktu pārveidot savu dzīvi trīs dimensijās, trīs varbūtīgās vardarbībās. Nolemsi šovakar iedzert par pusgadu, mēs esam šeit savākušies, lai atzīmētu Jauno gadu. Es pacelšu roku un pusmastā iepletīšu acis, mana seja nemainīsies, bet acis un vaibsti, deguns un lūpu grimases mēs visi esam savākušies, lūdzu, pastāstiet par manu vēlmi savākties kā lielam vadonim.

Muguru spiež kāds sēžams priekšmets un es jau redzu sevi nogurušu rakstām romānu trim varoņiem. Kādu dienu pār sētu un mietu es nācu kā bildē izraudzīties līgavu. Mēs esam divās rindās nostādīti kā karavīri bez mākslas. Es reiz atcerējos savu dzimšanas dienu un tad es sapratu galvaskausu tilpumu. E s skatos uz sava drauga galvu un visu laiku sevi piebilstu rakstīt par tēmu par mazo princi un visur esošo galvastiesu tiesu augstāko tiesu par žūriju un par zirnekļiem par kara tiesu un turpinājumu pretim saulei nav viegli pacelties jo kā lai saprot savas dzīvības sulas ja esi pagrimis uz ziemeļiem no Viskonsīnas un tādā garā mēs turpinām ceļu uz savām mājām, kuras nav mūsu bet tikai izskatās un nav tālu jāiet lai atcerētos no kurienes nākuši kur ejam. Tādā garā es pārdomām savu dzīvi cilājot tukšu roku drīz atnāks alus es to zinu jo esmu mazliet ieskatījies nākotne.

Mazliet apstāsimies. Es gribētu paskaidrot mūsu mazā maratona iemeslus. Es sēdēju tumsā un dzēru alu un vīnu un sulu un krūzi situ pret galdu it kā dzertu kaut ko stiprāku. Tātad Mūzikas skaņas skrēja mūsu laipnību aplaimot un tādējādi es mūku. Ienāca ideja galvā sevi rakstīt pa paragrāfiem savādāk būs baigi grūti nenobrucināt un rediģēt un meklēt garumzīmes pazudinošas un tādā garā mēs esam saposušies lai izraudzītu savu ceļu labāko no visiem ES jūtu sevī vēl daudz spēka un nezinu vai vajag atstāt ieskrējiena ceļu saviem vecākiem . Tātad jūtama līdzīga atsvešināšanās līdzīga attīrīšanās. Manas rokas cilā sarkanos ezīšu un tādā garā un tā joprojām. Es reiz atcerējos savas mātes stāstu par Korejas karu. Mani vecāki tādi paklusāki bija un neko daudz nestāstīja par dzīvi ārpusē tādēļ es sevi iedomājos pārāko zirgu esam. Es neaizraušos pārāk jo zinu, ka vēl te atgriezīšos turklāt gribētos atgādināt par savā m rokām tās man ļoti patīk un reiz es sapratīšu savas patiesās būtības robežas un turpināšu redzēt cirku un salaveča svecītes. Es došu roku manam brālim jo gribas paskatīties uz sevi mazliet no malas.