tad vēl man ir raksturīgs tāds stāvoklis, kas parādās laiku pa laikam; pāris dienas atpakaļ arī bija, jo pastiprināti koncentrējos - tātad, es visu izjūtu (tam ir ļoti pozitīva gaisotne) piepūstās formās. piemēra, savus pirkstus, es tos jūtu ļoti lielus un iedomājoties kā tiem pieskaros, sajūtas iziet visam cauri. jebkurš priekšmets, kuru iedomājos, tas ir lielāks nekā parasti, bet nevis kā vienkārši būtu palielināts, bet sajūta domājot par šo priekšmetu ir tāda piepūsta, bet nevis kā balons, kuru var pārdurt un tas pārsprāgst, bet tā, ka tā lieta vienkārši ir un ir ļoti patīkami un viediski. ar salīdzinājums ar neveselīgi biebriedušiem locekļiem (kāja piepampusi, piemēram) ir pilnīgi škērsām, jo minētajā sajūtā ir kaut kāda dziļāka, draudzīgāka sapratne par apskatāmo, tā slēpj sevī potenciālu rīkoties vēl nepieredzēti.