Spirāle afigennā, es visu laiku aizmistu un atceros, pazaudēju un atrodu. Gribētos šeit pieminēt vienu epizodi. Es reiz strādāju par samaksu pie mājas celtniecības un viendien smidzināja smalks lietus un mēs augstākajā līdz tam laikam uzslietajā mājas punktā laikam kaut kādu izolāciju naglojām un man tāds neaprakstāms vieglums pārņēma, laikam pat asaras mazliet izspiedās un es jutu visas tās lietus lāses tik pasakaini vieglas, ka gandrīz līdzi aizvējoju.