buļļa kaka, man nepatīk rakstīt
es ilziekos izslienos slienas tek es nošņaukājos
manas kr''epes saukātas esmu gandrīz skaista govs
ja tu mani sauksi vārdā es atsaukšos
azas galvaskausu dzīves ritums skeinu pret rūt
kājas no mašīan sgaras un augstu māju lolgus baksta
izlec skurstenis pa durvīm divas kājas somiņa bārksatini zābaki izrādās skudras
stīvs reihs
labdien
kājām nav ne vainas esmu lidodājs džons aijā žūžū lāča bērni
žviuks, mālera sesta'asimfonija sieva mālera resnā sieva lidija dūšiga sieviete ienāciet uz'vvārdiet kafikju tēju citornu sulu marmelādi gumijas konfektes malibū liķieri korķis\viņš sēž uz korķa dārģa viesnīcā un šķendējas par nepatīku rakstīt\es izliekos kalosāmies es kustinu vijolis, stirinkšķinu vēdinu palagus skeinu pa istbau
māles rnekustas\iaijājiet mani uz palodzes uz rūtainas virtuves \kušs, pamazām,klusītēm atnāka tpakaļ sajēga\ka telpa starp mājām ir kritiems uz asfalta\apzins robežas rekur tās plivinasmūzikas skaņdarbi notis līnijas\cik daudz lakav vajag lia mani atpažitu mālera pēcteči vai savijušies zombiji vai koklētāji kurmīši durvīs stāvu es\man paldies uz korsetes\uzraksti dzejoli par tautas karali, par skursteni par rasolā nav gaļas esmu izsalcis kāds mētā muļķi uz mmanas rokas para\ādījies siers un mann nav spēka vairs rakstīt man izbaidžas ranis solfedžo marakdaū paldies par konfekti salamn kaširamdī un paldies redzi skrejpalas sklintis radzes kur dbesis izbeidzas aknmenī zāle dbesis ēd un spļauj putnius sejā rokai kas baro