ar komētas pēdējo astes graudu gribēja baudu garu ilgu
izstiepa dublēja visu laiku stiepa
blāva stāv gaismiņa spoks kas par podu
uz galda vāzē rododendrs pūst

vienu vāzi piekrāva mellužu pludmali
vienu vāzi piebēra brūkleņu ogu
baltiem linu audekliem gaiņā prom odus
nesiet man sālsmaizi rūsganā rītā
vai vakarā atvaino tagad nav laika
paspēšu iežogot norokot kapli
padod pa sētšķirbu barokālu

votrdzēji, kad vēršas pie stabules
var tikai nojaust cik garas ir vēstules
maisās pa ceļam putekļu mākonis
iekšā tup vectēvs uz belaša
kārtīgi
piedzēries stumies uz vecrīgu
gan jau kāds paķers pie gala pie vezuma
zini, atveda viendien tāds pērkona krustnesis
zivis bez galvām par rumu un samaksu
gavilē galvas aiz stūra un iemaukti
skrāpē uz asfalta - bekona tūristi