nelabās atraugās raustās
un meklē palīdzīgu bērziņu
visiem slimajiem tērzēt paziņu
klubkrēslu silto podziņu
dūmiņu rijēju mazo pēteri zilāju
kurpes par šaurām un kokles skaņas
blik

drupas pret paša gribu ar daudz daudz gadu dziru
tecētu caur košiem kokiem sievu lakatiem piebrieduši stūri
un tad nāk tā pavasara atkusnis drusku pieblietēts melnām sērgām sēņu atpakaļskatiem un kurliem klibiem slapjiem skautiem bez piedurkņu atsaucēm uz roku rokā sasietām seju atspulgām

fine

uzslavas noslauktās putas uz loga lietus līst saka turi muti