apolinērs nevar izvēlēties formu, domā šādi tādi sabrauc un rok, zemi neprot kārtīgās gubiņās sakraut, lai acis nevar redzēt aiz ābeļu ziediem, lai lielais trojas kurpju auklu tirgotājs semjons uz akas pakāris beigtu zirga

spainis saules lektu augšāmceltu ja varētu ja spētu dzejoli par savvaļas zirgu uzbērtu kā tādu grantīti uz brokastu paplātes nav jau nekāda škrobe ka pātariem galvasvidus plikiem roku pieskārieniem apbērta bērtuļu nakts nāk rīts un drosme iegriež prātā cilvēciskā, lai roku paceltu un atzīmi no griestiem argriestu pie pareizās ticības ko gan citu var vēlēties kā tādu joku dienā kad proties vai nesaprtoi kāpēc kokiem pauguri durvisu un debesis, tas taču viss vienā putraimu groziņā nabagiem uz krustcelēm atstātā rotaļu spainītī