parašūtā es dedzīgi vīstu, tās jau tās jāņu naktis, derdzīgi īsas. ne to pa kalnu, ne pusbalsī pretim.
un ko lai pagaršo kauliem no iekšas
debesis kārojas mēnesis gaujmalā, uzliektas saliektas atradu periodiku atņirgtas pātagas melnzemes dežūras
ne par kādiem tiem, es par kārtulām, par debesu kārtulu piebriedušiem ceriņiem. ir rudens un kailie koku sārti uz kaulainiem režģiem, uz pakritušiem kumeļiem un radariem pekstiņiem.
nejūties vainīgs, bet jāpielien, es jau jānim vienmēr tā saku, būsi tu vainīgs vai nebūsi, vienmēr uztaisīs ka vainīgs, ņu? kaut ko jau vajag, bet es nezinu, zin ko tur visu laiku reklamē, tās krūzes un glāzes ko reklamē, es domāju tas varētu būt prikolīgi, intīmpreču veikals, tur manlieks ir tie kausi un glāzes, jo vairāk dzer jo plikāks paliek. gribēsi zināt, nezinu, kā kaut kas ko darīt, nav viņš tev zvanījis, kempingā paņems, būdiņas nevar dabūt, vakardien pēdējā doma bija ka brauks ar teltīm, bet tas viss ir apšaubāmi, es domāju ka tā kompānija būs tāda, tāda, trula dzeršana, ko tu doma? kur tev druškas? nē nu tā kas tev tur otra, ā, darbs jau tev beidzies šodien, kruta, tagad visa brīvdienas šitās, varbūt kaut ko izdomāsim varēsi braukt pie mums, kaut kas tur būšot tai saulsielā tai pļavā, nu šķidri nu, ko vēl labu teiksi, ko vēl labu teiksi, tu baigi skumjā izklausies, depresija? ir jau izklausās, vis kas notiek, notiek uz labu, tā viņš ir, nu davai čaviņa