baņuta ienāk istabā kājas šļūkdama un šļupstus nē normālā valodā saka čau bērni ezi gaidījāt nē attrauc ezis mēs esam bērni un mums nav vajadzīga aukle mēs vācam sēnes un nesam tās mežā uz savām asajām adatā kad esam nonākuši līdz līkajai priedei atnāk ragana un savāc ražu par to mums katru rudeni tiek baļļa skāba šķidruma mēs nezinam ko ar to darīt bet ir ļoti aizraujoši tajā mest koku lapas tās paliek melnas apmēram trijās minūtēs un tā mēs zinam cik ātri iet laiks mēs varam rēķināt gadalaikus un prognozēt nokrišņus tas mums palīdz zināt kur ir vairāk sēņu un tas mums palīdz dzīvot ja nebūtu laika tad nebūtu mūs jo lapas vannītē ar skābo šķidrumu ir mūsu asaras tikai mēs tās nevērīgi zaudējam laika ritumā bet ragana tekalē pakaļ cilvēkam un vāc asaras ver aukliņā un dāvina paklausīgiem bērniem ar ko acis aizbāzt lai neredz ka pasaule ir trīsstūraina