tu labāk pastāsti man par kastaņu kārtīgam ēzelim zāli līdz debesīm tā lai sauli vairs neredz tā lai ir labi pļavā atgulties un noķerties iekš to domu cik labi ir saulītē gulēt un raudzīties kā vēders kā kalns pār horizontu veļas tas taču mans vēders pagaidi tu paņēmi līdzi labsajūtu pāreēdies mērglis nāc atpakaļ smadzenes noēdis visu nogulējis zāle līdz ausīm padodiet roku es gribu piecelties te nav nekāda purva lieka piezīme dumjš kas dumjš ēzels gan nav dumjš tagad vienu tautisku deju lai to putru izstrbtu pa rudziem miežiem latviešu dainām un kartupeļu laukiem ai met nu mieru ja nesp
ja nepaspēji uz vilcienu tad ir traki lolot cerību par lellīti lollīti un bakstīkli adīkli vilnas zeķes kā tāds vasaras bieds