Pūdercukura netīrie pirksti
Mētā sīvo konkurenci
Satin sevi samtā
Un lec no jumta
Taisot salto

Verandā kur mājo gari
Vecu vilku vāli
Mēlē iedūris guļ vectēvs
Parkinsona kaiti
Saitē sējis
Medī briežus
Citos laukos

Atceroties savu seju
Rodas savādas
Rētu rotātas
Maitu klijas

Ardievas nepateicis
Atdodu savu karogu
Pateicības nevajag
Esmu gana pliku seju skauts

Vēroju tālu
Ziedošo pļavu
Un pamanu tālumā
Krītošu kļavu
Metos tai palīgā
Labu nodomu pavadīts
Aizslīdu diloņa laivā
Pa upi kas mirušos nes

Raugos nu debesīs sārtās
Un meklēju kabatā
Pasternaka dzejoļus
Sataustu adatai līdzīgu priekšmetu –
Slieka savus bērnu pieskatīt atstājusi

Meklēju kādu kam bārda ir dārga
Došu kaut pusduci vārītu tārpu
Gribu tik paziņas vienkopus sasaukt
Lai ir par ko mēles gar galodu patrīt

Vizbuļu vārīgās miesnieka miesas
Vārās par putru kas ne nieka nesola
Pie sola kad sēžu es skolā un rakstu
Pienāk Solā un saka – lec hop
Pagriežu aci un izņemu vadiņu
Būs ar ko pakārt to nolāpīto knariņu.