Atslēju savu mākslīgo kāju
Gar sētu kur no rītiem dzen govis
Atradu savu kāju vēlāk pļavā
Kāds suns tajā bija iegrebis sevi

Gribēju jau mesties kaujā
Bet tad satiku savu skolas biedru
Kas strādā par diženu ekspertu
Mākslīgo kāju muzejā
Kas skanīgu vārdu apdalīts
Saucās – Resno civilizācijas paliekas

Šis man par kāju ar grebumu
Sola amatu ģimnāzijas vadībā
Saka – tu paklau, nav viegli ko tādu
No stulba cilvēka kājas radīt
Ja esi gudrs gana, ņem šo papīru
Un dod man savu kāju
Būsi tad ķēniņš kaut pusducī valstu
Katrā kur kāds no ģimnāzijas nāk

Domāju dienu un nakti
Nenopūšot sveci kas taukus rij
Ap rīta saules pirmajiem stariem
Atbilde gatava – eja ka tu.