es varētu viņai nodziedāt serenādi par kāpurķēdniekiem, bet viņas brūnais mūlis ir pārāk blondu cirtu skarta urīna pelde.
es neatceros kad pirmo reizi redzēju to piektā stāva rezumējošo skatienu, bet vakar kad atjēdzos kāpņu telpā kopā ar sešiem kaķiem un piekto vilni debešķīgo patagonijas skrejlapiņu, tad atcerējos ka pasaulē ir arī kaligrāfija, semiotika un citas žurku indējamās, traktātos aprakstītās, demisionējušā Leiškāna (šodien redzēju) pubertātes atmiņu, sagandētās zinātnes.
es šodien salutēju tēvam radītājam, jo neviens nav tik perfekts savā izvēlē, kā pieminētā elegorija.
es salutēju šodien visam saldajam, visam saldamjam, kas atrodams parasta kurpniekmeistera darba lādē. šodien ir diena un tev būs godā turēt savu dienu, tev nebūs dīki to pavadīt pie mierīgi skrienošiem ciparu lēveriem un bezkaislīgi dūcināt savu leijerkasti citiem kolēģiem par prieku.
secinājums ir vienkāršs - ņem savu tarbu ar atdotiem arbūziem un lec krec bec un pazūdi tumšā miglā ķert bezūnu mazos bērnudārzniekus. šodien ir diena, atceries to, šodien ir. tu labi izskaties, tev veicas. pārskaiti man miljonu es tev došu zaptes burkas melnu vāku. deij deij, mazā kartingista mazmeita. es šoedien dodos piekūnus biedēt. šodien ir diena kad rokas ceļ gaisā pērno zāli. šodien visi finansu magnāti vālē devīto stāvu savā mazgabarīta kajītē, kopterim uz jumta.
es šodien esmu.