Vienkājains azbesta pragmatiķis
vēlas titulu - truls matemātiķis,
kravā savu kantaino portfeli,
pogā rūtainu kreklu īsām piedruknēm,
dosies, ka viņš uz olimpiādi,
satricināt zinātnes pasauli,
cirkulis noregulēts, zīmulis ass,
mati nemazgāti - priekš kam?
diploma teksts jau apziņā gail,
atturīgs smaids un izriestas krūtis,
būtu tikai vairāk acu gaismas,
melnā rīta agrumā,
lai var redzēt trūkstošo posmu
vienādojumam, kuru sauc par
laimi.