kultivē mani, ō saule. pieliec savas lūpas savai kājai un lec pāri mākoņu vāliem, nenes sev līdzi sarkanu staru, atstāj to sētā lai kokiem aug lapas, nenes līdzi visas savas lapas, ņem līdzi sarkanas kaiju lāpas un nenes sevi pašu trīsreizējā panācienā sev līdzi un ķer tad beidzot to spožo saules karpu pie pieminekļa vadonim.
ō, solhoztehnikums, pateicamies tev par saules balstīšanu un kutlūru subsidēšanau. baltie dzidrie, miltainie, skaistie, kārtīgie. visi ejam šodien skrieties sacīkstēs un ņemt pār plecu divas reizes lielāku bagāžu nekā pagājušo reizi un re kā skrien visas tās istabas viena otrai astē un meklē segvietu divpadsmit reizrēķinā muļķīgi sapinušamies Rēzijām Kalniņām Liepiņām, urr.
ā, tas esi tu, nāc iekšā, re tas esmu es, pazīsti? nē, tad atgādināšu, tas esmu es, čau. kā?
piektdiena, ejam ārā salā salstam karstu uguni kuram un rejam. ejam, jā.
tad atkal otrādāk, ejam ja?
ja.