Uz līdzenas vietas papētot psihi sastapamies ar mīlestību un iedobē sastopamies ar rakstniecības muzeju, kurā būtu varējis iedibināt saviem skaistaija drosmes izgaismotājs ar gaišo skaipu un tu turi to tauvu vai tu via tau ta tu tauta skaiti savu lūgšanu ne no viena vārda nevar iziet bez sekām visas modifikācijas tiek veicinātas ar apskādēto dabū un nedabū un diena vai nedieva skaidrs ka neviens tautas frontes līksmais labi es atslēdzos es labāk paēēdīšu skabargas ar ložmetēju un gaismas laikapstākļos manas paduses ir skaidrākas par ksaidru un manas beites neko nevar iznest no manas paduses un to jau laikam tu bii rezignējis ja jau tik droši uz mani atsaucies un laid man gar ausīm visa cīpslu mānijas un taisies ka a tiec visiem iegarenumiem izbeidz pielabināties tauta skalda varakļānus un laikam tas ir viens vietnieks kas ar mani bija sarunājies un tagad tas ir visai iztapsēts un skraida galvenokār t ar mielastiem un dienas daļas kas bija viņām kaismīgi skaidrākas tās ir visai izmisuās un tievās dēkas jau tagadiņ bija viņas laizuāas un ainzestušas un ties air iri tas taisnais dienvidus vējš un vējš ir skaists ir trimda skaista es laistos ar zālēm un mēness ir gaišāks par parkingu son oz bist du dein kleines mundštuk das der arbaiter des dundestag diem bei bišķeņ ne nu skaidrāk ne nu kā bet normālības robežās un gaida un skalpelē un tekalē es esmu dienas zeķe košļene tu apteksne tiesas prāvas degunradžu gumijas ir manas mieles tik pat skaistas kā tās būtu varējušas no miskastes atnest manas paduses un nenesa neko man priekšā kā tik tīri tiki iekšā es tev uztraucoties saucu vai tu mani gaidi raidi savu sirdi vējam ne tik līdzsvarots ir tērauds glabā saviem štropiem maina mīkstina un ledu bīdina mani gribat redzēt tagad tad jau laikam būtu lēni savā štormā laikam gribat māri grigali ar peipusu uz to pusi jau arī mēs bīdījām un jautājām ko tas bija viņam dēkās rakņātis sāc tagad tiesāties un tausti savu īlenu un mīlē savu spilvenu un diegos rakstāmpiederumu vēji ir vien tikai pildspalvīgi spēji sušķos rakņā spaini un tu redzi ka tas ikdienā ir lieliski pieejams apvārsnis no miera ostas līdz trapecei un minstinies cik tu gribi es tev ticu par velti un miegs raugās un es viņam zinu par ko pateik ko teikt un kā piecūkot paduses ja viņām būtu varējis būt kāds resnais gals bez piedurknes ar kaņepi un sinepi un piektā klūgu kārkla vezumā manas dienas aizrit spiedzot lejā pa kronvalda parku un tekalē visas savas dienišķās pēterburdzēnu kadiķes ar resno pātagu kā klūgu dīvānu un man vēl tāds te sakām pants ir vienisprātis ar greizo gumiju un tu jāji viņu ar dīvānu un tu viņā biji saspiedis pastu un tagad tas ir raižu pilns un tas ir ironisks pirksts ar kūpošu lakstīgalu un dienas ir visu redzamo akrobātu mironova skapis ir viņam arī pūdercukurs un režģis ar kura palīdzību būtu varēts nedabūt pa šnābeli un tad es viņam arī saku kavu cukurdubsi burbuli ar trīsvienību svētku esmu redzējis ar pinceti raustāmies pa piekariņu gūstu un man bija visai sausais skapis lauztin ielauzies meinstrīma kadiķī ar leikoplāksteri un manas miezītes skopās dienas devas neko nebija nesušas saviem kungiem priekšā un laižamais gabals bija viņam tik tīrs, ka es vairs nevarēju viņu aprobēt bet tikai skaitīties kā dūknājs un miedziņš nāva un krāva saviem liliem virsū pūderi un cunfte leca laidara gun lke hel un mēs redzējām viņam visapkārt bija miskaste un tā pūdēja savu dzirdi jo viņa bija dzidra un dēsti veidoja no manis papīra tupakus un tu jau redzēji kā es uzvedos monstrozi un daktili un man bija vairākas gumijas apakšvienībās un diez vai tas bia mani sajozis ar matrozi un vai tad es kādam biju parādā par vairākiem skopiem skiniem papeškiniem un miegs jau raustījās un dienas bija gana jautras, lai tajās redzētu kādu mirstošu citplanētieti un viņš varbūt bija rūsgans un tauvas ir viņa gaume ieber man stiklus azotē un aramā tankā ar beidzamo rūpiju mizosim nost kožamo papīru un taisam ka tiekam biezokni un devīto maratonu uz gumijas plākstera un diez vai tas ir manis darīts pelnu staipeknis un tas varbūt ir vienīgais kas ar manu padarīšanu būtu varējis ieziesties un trejās valodās būtu varējis arī saviem skapjiem dziesmas atveseļot un aizmirst kā aizmārša un to jau arī piedāvā mūsu milzīgos dzijas lasījumos un man bija tikai viena poetese padomā kā terase kafijas un man bija viņai līdzīgs uzplaiksnījums piedāvāts kad uz ludzas