Uzlīkumojot uz terases kafijas ir saprotams ar to, ko domājis dienas galvenais iemītnieks un mūzikas mīļotājs kā paskaidroja ziemas dārzs es taču nedzirdu pats savu balsi un neviens nedzird ja aiziet piekūns es taču ne piekūns tas ir vārds kas nāca, bet tam nav sakarības ar ko es gribu pateikt ko es gribu pateikt ko tad es gribu pateikt tas ir vairāk kā skaidrs, bet es to nesaku, jo es gribu to aizsegt ar maldinošu novirzošu tekstuālu un tas ir kas ka es tā daru tas ir kas ka es tā daru varbūt saldējums un tagad kā to nosauca un saldējums uz šo brīdi ir izvirzīts par kandidējošu es taču viņam saku ka es zinu ko es gribu pateikt bet kāpēc es to gribu jo tas man šķiet reālijs un tas par to pat nav jārunā jo kā cilvēks paskaidro kāpēc viņš kaut ko saka es varu paskaidrot rūpijas es varu paskaidrot ka es pavisam labi zinu, ka pateiktais ir izvilināts un vai man ir pacietības skatīties uz saviem mēģinājumiem lai zobratā iekrīt, lai es nelingoju apkārtnē lai es taču saku acī taisnībā un skepsē bet nē man šī minstināšanās ir tik tālu noriebusies ka es jau savu riebumu vairs neeksistēju un tad viņš man teica paņem savu kapeiku un nāc man līdzi te tev būs lietiski pierādījumi kā tu vari pieslēgt savu gribu staicelei un es tad tagad skatos uz to vārdu piekodināšu ka neapstājos ne uz brīdi un tas varētu izvērsties jā protams ja jau skaitu tad ksaitu man ir tāda sajūta ka esmu racionāls cilvēks bet es visu laiku aiz plīvura jo negribu atklāt savas kārtis bet beidzas ar to, ka visi manas kārtis labāk redz par mani un ir redzama mana izsmejamā vēlme kad es pielieku piepūli pie garīgās disciplīnas bet viss tas rezultāts ir ka es vienkārši tā kāpasargāju citus no savas negatīvās reakcijas kas nav nekāds dāvinājums citiem jo tam jau jābūt pašsaprotama ka nu tai garīgajai disciplīnai ir jābūt apgūtai jau otrajā klasē un ka nu kamon ko tu te mums piedāvā savus tomātus kā naiki botas tas taču ir nu komon vai tad nekas labāks no tevis nesanāktu un tad es gribu lai katrs vārds būtu oriģināls un tas tā nav un tad es pat un taisos aizstāt ar šoku un ar fascināciju un pie kā tas noved pie kriptogrāfiska bulšita kuru nevienam neienāk prātā mēģināt atšifrēt jo nu kamon ir taču labākas lietas ko darīt un kas tu tāds par radžu lai tev pievērstu pastiprinātu uzmanību un tad vēl tie sīpoli kas manī sēž un gaida kad viņi būs nevis kaut kādi nofilmēti bet reāli sīpoli nultā kopija tā teikt es taču saprotu jūsu rocību kā lai es varētu palīdzēt sev tikt pāri domstarpībām attiecībā uz ēdmaņu es taču baroju savus karagūstekņus un viņiem jau tur ir ciemi no kuriem nepienāk ziņas citiem vārdiem sakot esmu neiformēts cilvēks pirmāmkārtām aiz sarunas neesamības principa ja jau tu tā esi norobežojis savu eksistēnci tad arī apzinies ka vārnas nekad nepaliek vienas uz vietas vienādas un pieejamas vienmēr taureņi lido aiz savām ligzdām un es taču tev mēģinu futbola valodā pastāstīt kā lasāma ābece un lai taču tu beidzot kļūsti piezemētāks un pamēģini kaut ko saprotamu iebilst šiem diedzējiem un beidz būt tik sociālkritisks tu taču jau līdz baltam dvielim es aizgājis šajā savā dēstu valstībā vai tad tev nav nekā radniecīga sociālajos tīklos kādas nebūt saulsardzenes vai iestiprinātu svārku ar atlokiem gurnos es taču tev iebilst spētu ja tev būtu monetārais fonds kas sevi kustinātu un dienas būtu par tev tik pavalstnieciskas cik tas ir iespējams no vienas dobes pārejot otrā un atrodoties godalgotā vietā tu taču vari censties lai tev uzklausa un sadzird nevis bļaustīties tukšumā kur mikrofons ir attāls rads florai un dienas ir zaigojošas kā papardes aste es taču tev liecībā ielikšu ilgviļņus un tu savās ilgās varēsi kustēties kā rasas pods aiz visa tā akvāriusa kas ir viens ogles metienā starp diviem dažādiem kontinentiem bez iespējas apsmidzināties kaut kas jau pavīd tavās dzestrajās ierunās un kaut kas jau arī nepavīd un es uzsvērti apstājos lai paliktu iepakaļus un tagad man informēti pamāj no nākotnes ka redzi kā tu vairs neko nesaproti vai arī kā tu nekad neko neesi sapratis un drosmīgi domā ka tā var turpināties kādu laiciņu līdz tu salīksi zem visas savas nezināšanas un kā tev apkārt skriadīs zari un redzēs tev iekšā kā neviens cits un taisnosies ar mēnešiem un taisniem resnajiem galiem beidzot varēs rakstīties ārā no palātas un veidot badmintonus garākus par tiem, kas būtu varējuši mūs uzrunāt bet tev jau nav cerību tu visu gaidi kad beigsies visu laiku kad beigsies tas un šis un tev šis brīdi ir tāds kā noraidāms.