mans kalpaka bulvāris ir tukšs un tāda pati ir grāmata, kura stāv logā. logā stāv arī pliki cilvēki, pliki manekeni drēbes kaudzē drēbes uz kungiem. mēs skatāmies kino par filmu filadelfija kinoteātrī rāda filmu par deģenerātiem mēs tādi neesam bet gribētu būt, ja būtu cita situācija citi apstākļi vislaik kaut kas mainās un mums tas ir apnicis mēs gribam piebērt pilnu bedri ar bērniem lai varētu pakāpties pēc saules bet tas viss tikai pēc tam pagaidām mēs lasām sēnes un mēs esam salasīti čupiņā kā kaut kas tāds kas neatkārtojas un man personīgi tas ir pieriebies līdz kakla izgriezumam kad no mēles nevar paēst bet aknas ir kompleksajās pusdienās un mēs visi runājam tik daudz cik var runāt viens cilvēks kad viņam apnīk tad viņš apsēžas un es nevaru viņam neko piedot vai pielabot jo viņš no manis ir atkarīgs, tādēļ arī es esmu tāds īdzīgs jo man ir apnicis šis karnevāls un tāpēc es esmu ļoti dusmīgs