saules dievam biksēs prāts un tas sevpārmet neprātīgu nesaprātīgu un ārpus prāta esošu līdz nonākam līdz svarīgajam posmam, kad no visiem visu gribam, bet dot neko nevēlamies tādēļ ierosināsim šos pēdējos mēnešus kā strauju upi uz mūsu kankariem līdz mēs sapratīsim un pārpratīsim visai pamatoti ka šajā pēcpusdienā mums nebija un mēs dzināmies pakaļ tik neticamai gaujas senlejai, kura ir vienmēr mūs staigājusi apkārt, bet tas nenodrošinās lielāko depozītu kāds bija zināms vēsturiski, tādēļ nāksies sēdēt uz stūriem un turēt jumtu virs galvas ar visām rokām, kas pieejamas šajā sēdvietā un sētsvidū un visiem lai ir pa šīfera gabalam un dienasgaisma tik dziļās brūcēs ka var saskatīt savannu un nomazgāties ar domām vien