olafs glīts maize trīc maize atnes mājās meiteni un saka savai mammai, ka tā tagad būs mana meitene ar banti matos visi trīc māja trīc no zemestrīces nekas nepaliks pāri visi dzīvos rīsu laukā un dzers ūdeni no rīsu lauka un skatīsies uz rīsu lauka debesīm un visiem būs savi pantaloni, bet tikai tik daudz, cik daudz būs vajadzīgs un ne vairāk un ne mazāk tas ir kā iestrēbt karstu putru un nespēt vairs neko padarīt, lai lietas kārtību mainītu vai tērzētu par voblām volgas krastos vai kaut ko citu tikpat vai mazliet smieklīgāku un dienvidu tiltu bombardējošu liegu