es nemaz nebaidos no drātīm un skrošu kapličām un to kroņiem bomžiem sliedēm sliekām sanatorijām melniem kadiljakiem un modegliāni. es biju izcirpis visas ecēšas un cērmes mazos daivu kanālos izdebilizēja montēšanas darbnīcas, lai ar kaskadiera trikiem kaskaņiem kas skrien dumjš paliek no vienas vietas un nevar manas aizas sastellēt saštepselēt un mainīt kā dārgas butīkas un nomijas bremžu kadiljaki un kluči izkūst drupačās, lai rastos jaunas ēras sākums un lai manās gaismās nekad vairs nebūtu mundieris pliks ar strauta sudrabu un guvernatntes manas mizas sasilda un dodas laizīt pežas mazas aizas sasienas kopā un klaudz pret tabureti un domas gaismas laikvidos un domas laižas domas laižas medaljonos iznākušajos ieskriešanas medūzu lēveros un godbijīgi medī manas saltās aizas kas ar dusmu vāceli mani ir sasildījušas un dodas lustēties ar kapličas sīrupu un godbijīgi medī manas iesnas ārā no dundegas purgatorijas un iesnas paliek uz visiem laikiem tik lielas, lai ar kunkstēšanu nepietiktu tajās sarkanajās beretēs un dunduru stalkeros ir nomedītas sniega gubas un dienas peldēšanas marionetes un iesnas ir tik dziļas kā kakla skriemelim nepietiek sudraba drupačas ar melnu ikru vāceli es izbiju no sienas ar taustekni un dienas garainis mani palika padeni un ienesa sudrabotas lustras medīt mudīgas dzīves ainavas un iesnas bija visiem izlikušās un skaistas mudīgiem soļiem un gaisa bučām kaimiņiem ienestas sidraba šķidrautas un sniega laistāmās avenes un iesnu kaklarotas un dusmu paviljoni ir ienesti un ienestas ir visas mūsu verandas, kas ar to staigā apkārt un lauza mēli, lai ar visiem ienestajiem sudraba kaklarotu zagļiem es biju izmisis un tagad kauslīgi baidos no mūsdienām un laimes lāčiem, ko ar trajektoriju iznesis mūsdienas ārā un gaismas paviljonos ir iznesies labirinta sudrabs un kaismīgi lustīgos iemauktos es biju iznesis mudīgas liesmas ar trajektorijas sniegotajiem apvalkiem un dienas dusas pēdējo sinedrionu kā sinagogu un visus laizīšanas maratonus es biju iznesis medīt lustras un klaigāt pēc sastāvējušās lietus un medīja medīja un lustras iznesa manas piekakātās drēbes muzikantiem iznestiem un kailiem mudīgi sastepselēt un ienesties sānā kā iekšas iznes un visiem rīkles aizkalst no mūsdienām un visiem ir ienesies lustras vēderā kā klaigāt tas mums visiem patīk novaldīt zosādu pāri pierei un iznest mudīgi rakstāmgaldu pieliet ar vermutu un uzspridzināt lustras lēnā ugunī