nebija tā, ka es to uzreiz nopirku. es kaulējos, es izsitu sev baigāko slieku un galu galā, ja šajā plaknē saiet viss baigā grīstē, tad tajā iemetīsies citas radības un mēs pārvāksimies tur, kur nav neviena redzama. es jau tagad savu kaklu esmu aizsūtījis kaut kur citur un tās nav bēres, tās ir kāzas bēru drānās un bēru mielasts ir pārtika un dzēriens un šķīvis un plastmasas nazis un papīra šķīvis un plastmasas glāze un dažādu materiālu apģērbs. viņi būs pamanījuši, ka ļaudis iznāk ielās un gaida mūsdienas uz visie sliekšņiem. es bēgu, bet vienlaicīgi skatos acīs un tas ir mana pavozka, mans paravoziks un božiks un bī bū bī bū, ieliek rokas sānos citam bī bū bīb'bu pļirk kaut kas saiet ar sonoro tēlojumu bī bū bī bū. es gribēju visu izdarīt nevainojami, bet man nav nekādas teikšanas es mētājos pa istabu visos virzienos arī uz augšu pie griestiem, kur nenākas būt bieži, jo uz zemes ir drošāk, jo tur mūs neapdraud bites un skaņas signāli no grimstošiem kuģiem. neapēdiet visus gurčus, jūs resnā ģimene. alas