es ar visiem spēkiem centos izplesties un parauties augstāk par parašūta galvu un tad nāca jūtūbes cilvēks, piedāvājot man važas un ikdienas pelmeņus pelagejas tantes trulajā mīklā un pārlējumā un kauna laipas mestas uz atvadām meta man pakaļ aumaļas ar iedegušu purna vāli nodeva melnas iegarenas lentas kas matos iesietas sitās pret plebejiem un neļāva elpot kā īstam vācietim pienākas, bet krītošās govis sadragāja vienīgos patvārus un benzīna dzinējus grudakus stumakus visus kurus tas varēja iesaistīt arī kuskusa tirgoņus un ar joni atņemamus sveicienus es gribēju izlaimes kārtā sabarot visas tantes ar piķi un zībārtu bet nevarēju dabūt pa kaklu ar diviem spieķiem vienlaicīgi kā atejas gaismās skatuve izskatās skaistāk un uz apgulšanās vingrinājumu visi met ar pirkstu pret grīdu ak tu dālder atlec kā tev mācīja baleta skolā tu bulets nolāpītais sudraba dimanta ola izdēj man bagātu druvu kur iegulties un kur degunu mutē bāzt ar visiem saules pinumiem un golgātiem kā nepiederošiem mošeju ierindniekiem padibenēm mazajām kājnieku mīnu māsiņām āvējām un noāvējām ar nagu vīli izliec acu zīles kontūras un laiž uz pribambasu iestiklot roku logus rūtis medaljonus un katrā pagastā tikai pa vienai nullei, atsevišķi rakstāma vienādības zīme un zīmogs pats par sevi kā suverēns lielums ir mūsu mīļākais plīsis un lācītis brēkulītis iesit pa muti vai tu aizvērsies vienreiz ar savu truša mūli un brango dūšu, ka tev pietiek kauns te ierasties.