kuiļa nokaušana, iedzenot tam acīs naglas
tas izdevās par pārestībām un es biju tvorogs ar daudzām markām uz sejas, kas penicilīnskābes askofēns ar barbiturāta niekalbi un nieru sulu bērzā pakārtu bērnu kā komiksa varonis izglāba slīkoni, kuram bija māmiņa piesūkusies un drumslās krājās beigtas neirozes un es biju izvalbīts līdz familiāriem dziļumiem un skolotājas, kas ceļ brunčus un mājās, kur valda saldkaisle un beigas ir beirutu pierunājušas driskas nimfomānes klaigas uz atraugu balsi paceļ klajas melu zarnas un es tiecos niekoties menstruālos ciklos ar gaspažas asinīm mutē burbuļo taifūns mērinstruments kā klaigas pret prātulu un drumslas bija mani iekaisušas neviens mani tik dziļi ar nazi nebija dūris es karsēju sev rokas uz plīts līdz čūlām un kājas sprēgāja kā ādama akmens ar sātanu pārgriezta gaļa un derdz mērnieku laiki ar sirpi un āmuru nekad vēl nebiju tik dziļi gaļā iebāzis pirkstu elkoņa skriemeļi sašķaidīti ar trulu nazi ar āmura atraugu es izmetos pliks uz drātīmu n stikliem, lai kliegtu pēc palīdzības, lai mani sātana dusmas atbrīvotu no ādas novilkšanas un mezglu sasiešanas manos asinsvados tikai trulas sāpes kājās ceļas garaiņi mana miesa izkūp bēru zupā es matus izkaru kā aizkarus pavej manas skropstas paver manas brilles tur acsāboli kož viens otram nost dzīvību nograuj manas atraitnes es nebiju tik tālu dzimis es klaigāšu un menstruēšu tev uz sejas, lai visiem validoliem pietiek brīvības un mezgls kakla galā kā tarakāna olnīcas sašķaidītā berete es vācieti ojāru piesēju pie koka mežā un spīdzināju, lai viņš manas iekšas izēd kā krauklis es viņam to liku visa mute ojāram vācietim bija asiņaina un aiz nagiem mana miesa un mati sadūrušies smaganās un zobos kā ar cēlmetālu nosēts pasports un ar mašīnu bez jumta braucām pilsētā meitās un kaleidoskopi mums bija sadurti acīs, lai redzētu dailes teātri un visus tur nogalinātu, jo visi ir pelnījuši nāvi mēs ar ojāru vācieti esam apokalipses jātnieki