kādi plāni?
es izbiju par matrozi piekalpot, tāpēc atstājiet mani mājās un es gulēšu uz pakaļkājām kā gumijas lācītis piebāzsts ar kokaīnu un dundegas degošām lūpām skūpstītas mīlas trijstūra žābas un tagad tās lauzīs ārā sētu un sitīs pa acīm, lai narkodīleris tiktu manā dzīvoklī un sāktu klāstīt savu gudrību, kas ļaunāka par katru dusmu lēveni, bet gudras ilgstis nevar musu mājas saskaldīt un lsd skatās skaudīgi, jo lūpas ir gudrības simbols un es nevaru visiem izpatikt, tāpēc laužu ledus plāceņus un baroju tos samiem, kas man nekad nevarēs atdarīt ar labu, bet tikai peldēt un peldēt zilā jūrā kā jantāra gaisma bija visiem pielikušas bikses ar trapeces izrēķinātu luksofora smaidu un nieru akmeņiem kā glazūra uz mana saldējuma notek beigtas apakšbikses pa staiceles celīti un visi līķauti sagremo manas smadznes lai veltos pa trešā perona trepēm lejā, kad pienāk vilciens no rīgas uz rīgu nevar tikt savādāk kā caur rīgu un tad tā atver savas stavropoles un pazemes tuneļus melnos metro stacijas luksoforus un gudrības zobus no gumijas plezīra nebija paredzēta manā dienaskārtībā, tāpēc es laužos un nevaru mārrutkus novaldīt, cik tie skaisti pret gaistošu debesi un diapozitīvs uzsmaida sānielas klačiņām un dusmas ir izgaistas un izretinātas kā safīra rundāles pils, kas pielaista pilna ar liesmām, tāpēc vārgi kunkst un sten aiz vēdera rausta grūtnieču saitīti un visiem ir līdz kaklam piegriezies nabadzības sārtums uz lūpām, tāpēc, ka nauda ir dundega, bet lieliskie smaragdi ir mani draugi.

kas ir debesīs?
rundāles pils atplienēja manas ieskices un es biju jau izvēmis kaklasiksnu, kad no manas nūdeļu ūtriju un gudrības krātuves es biju uz ceļiem pretim stacijai, tas viss ieskicē kādu ēnainu stāstu un tad es nomiru no gorjas un dusmās izbiju par prezidentu trīs reizes, lai atvadījies no mušmiru savvaļas kolhoza un alkoholisma agrofirmas un zemnieku saimniecības un viensētas, tad es izbiju par kolhozu un traktora šoferi un dusmas bija manā ainas kaklasiksnas pariktē, lai mūsdienas nebija lustras nobijušajā lauku strādnieka portfelī un dienas kārtība mūs labi izgaismo pret PR debesīm un gaisma ir vienmēr rich text jo mūzika mūs saklausa un mēs esam samosfali.

sakārtot plauktus?
nevajag mani grūstīt pa gaiteņiem un nevajag man karināt birkas ko gan man vajag tik daudzās pasaulēs vienlaikus un es velkāju viņus visus sev līdzi un prasu, ko tu par mani domā un tu tun nu atbildi tunci zivs ir zilā krāsā un kārbā iesaiņota neko neiebilst, bet gudrība vienmēr ir zoba galā un es nevaru saprast, ko no manis grib, kad es laizu tavas rānas un drāna mani no rāmas no maharādžas un visiem ir pilni vēderi ar IP adresēm un gudrība laužas uz āru un es nevaru sakārot savus plauktus TTP tramvaju un trolejbusu utt.

gribi saldu?
es jau neturu to lielo slodzi, jo no manas atmiņas paliek tikai tukšas paciņas un lodes grūž man sejā sēklu, lai es vienmēr būtu sēta un sēklis sekla sēžamvieta sekrēcijas dziedzeris un valmieras piens bekons no miesnieka un cirvis pret cirvi kā gāgānu karos, bet tad atnāk oligarhs un es nevaru dabūt mantas pāri acīm, lai tas vienmēr mani bodrit un boržomi nepietiek no manis atpalikt ar tik lecīgām lēcām ka gribas vemt, bet tu turies un brauc vienmēr ātrāk par citiem.

kas ir pakši?
es jau izbiju no savas prezidentūras un tagad gaudoju pret lunātiķiem, lai tie piedod manus grēkus un es nevaru dabūt pa muti ar tik raženu lampas siksnu un sistēmas ir pieblīvētas un pārbāztas ar maniem sekrēcijas dziedzeriem, tāpēc es laužos pret ārēm un nevaru sevi ublažņitj, bet ar to vēl nebeidzas mūsu svētki un es gaudoju pret mēnesi kā ārdīta aitas vilna ar zelta oderi un iešpricētām kokaīna kapsulām zem ādas tuvu pie gaļas veselas ambulu bilances un ambulance savāc tamahauku, kam kuņģī pārplīsuās velns zina cik prezervatīvu krātuves pilnas ar maisiem un gadsimta kavalieri ir tik neiecietīgi pret mūsdienām, ka es nevaru to izturēt un goda vārds bez savas pases nevarēšu tevī klausīties, lai tā palīdzības dienesta adrese mani izbeidz lamāt pret paša gribu, kad es esmu paksis.