kur ir robežas?
laukā gaisā izklīda stērbeles, bet es nevarēju to visu panākt, jo man nāca vēmis un tad daugava sakļāva rokas uz paduses un es gāju laikā un krējumā gaiņāju starmešus, bet gods bija laimes ir stalažas krējumā un domas ir tikai un vienīgi laimes kaklasiksnas un domas ir laimes siksnas uz bikts un dusmas ir laimes iegansts un dusmās es klaigāju biežāk kā sists un domas ir laimes laikrāža ciparnīca un dusmās es biju izbijis vienmēr un nekad vēl nebiju tik lielā gaismā vārtījies, jo tas bija izbijis un tagad es kaulējos, lai ar saviem gaismas pjedestāliem un dusmās biju labi izgaisis un dusmas tagad ir manās iekšās labi iemitināta un diendusa ir bišku apnikusi un dusmās es gaidu labas tējnīcas, lai varētu nodomāties līdz griestiem un labības iemīļotā labības kaklasiksnā es biju izbijis par patroneses labības laimes nesēju un tagad loma staigā pa gabaliem un dusmās manas iegarenās bise laiž uz atribūtiem glabāties un es godības varakļānos nevaru sazīmēt savas iegansta labības tikai ar laimes ieganstu ir bijis viss piesists pie sienas un tagad es gribu to visu labības iemauktā labības iemauktā un divos dažādos iemauktos sasliet un nodemonstrēt lai tas vienmēr būtu uz manas pļaukas iegareniem pirkstiem un dusmas bija ar to labības iemauktā sastiprinātas un ne nevaru dabūt to cauri acij, jo tas labības iemauktā labību nevar sazvejot un dusmas ir klaigāšanas mākslīgās iemaņas un dusmās es labi saredzu savas cielavas, kas ar gaismas paviljonu labi varat manā iemauktā izdolbīt lielāko caurumu gadsimtā un biju es jau ieročos ieracies un tagad ir manas ieskicētās maija saules labi mani sasildījušas un gobiņa labi mani izskata un domās es izbiju ibizā un doās es biju uz salas ar klaigājošiem papagaiļiem un dundegas piepes klajajiem dundegas piepes ieskicētajiem un dienās es biju un izbiju lai ar klaigāšanas māklsīgo sistēmu bijušajos ieganstos manas iemaukta stalažas nebija ar visiem vienā rāvienā izdalbītas un tāpēc es gaujas nacionālā parkā manas ieskicētās mauzoleja gravīras nebiju labi diezgan izvalbījis un godbijīgas iemaukta siksnās es biju labas iemaukta siksnas labības iemauktos sasildījis un tagad ar galvu pa priekšu es biju no savas iekšās atsvabināts un nevarēju to visu pietiekami ilgi savās sēnas galviņās izdibināt, bet tas nekas, jo galva ir pilna ar tūtu un godbijības iemauktos es biju nomazgātās avīs un tagad ir divas iemesla godības

kas ir aiz robežas?
laukā atskanēja divas iemaukta siksnas un tas bija no manas iekšas tik pieticīgi cilājoši, ka ar gaismas paviljonu es biju atsities pret gaismas ieskicēm un tagad varu tās labi iemauktos ieganstarot un dusmās es biju nomazgātas ar lejas saksijas un dienvidu sauli, kuras gabaldarba siksnās es biju nomazgātas un dusmās es nomalkoju savas saiknes ar dievu un tagad tā saiknes gabaliņa metronomā es biju nomazgātās iesnās izbijis desantnieks un gauja manos iemauktos izbija no visiem iekšējiem klaigājošiem iedragāšanās māklsas piekritējiem un dusmās es biju tik tālu ticis, ka ar maniem iekaisušiesm gurniem manas iemauktās siksnas kapellas un dienasdusas iemauktie laikapstākļi un dienas ar klajim meliem manās iesnās bija nomazgātas un diendusa bija mani pametusi novārtā tas ir viss kas no manis atliek un dusmas ir klajā grādusā un dusmas ir vienas.

kur tu gribētu būt?
dānijas karalis nesa uz nešļavām savu ievainoto sievu un tā paklupa, jo nespēja noturēt viņa svaru un tagad es dziedu par tērvetes alu un gavilēs nevaru sazarot nevienās siksnās un biju uz durvīm izlicis zīmi, netraucēt, guļu, krācu namamāte nāciet ciemā un atnesiem man brokoli un vārāmu katliņu alvas zaldātiņu izkausējamu krustiņu ko iešpricē pierē, lai es varu šļircē zīlēt, cik tu labi mani karsē un vai vanna pilna pusē pilna nepusē pulsē siena gaia kariesu un tagad manās acīs divas iesnas nevar sadalīt mani uz pusēm un gaida nomaļus stāvošas piezīmes lai izsekotu IP un darītu to ar druvas materiālistisko daudgumijas naivumu un mazliet nostāk no sevis es gaidu laimes siksnas un dusmās biju atkal labības ilkstīs.

tu esi laimīgs?
laudanuma sapņi bija izkristalizējušies un es vairs nevaru atbildēt ar svaigo elpu, jo tās globālajos iemauktos es biju izpircis savu vainu un atgriezos no pagātnes tikai tāpēc, lai es vairs nekad nebūtu tik piedzēries, kā biju, kad manas rokas izbija siltuma un es nevaru sazaroties un nenomaldīties un godības nomaļajās sienās es biju izbijis un nekad vēl nebūsi tik nievu pilns, lai gaismas strēles manās iekšās būtu tik pat laimes sasildītas un es varu arī aizvērties.

kur tu esi?
laimes siksnas mani apņem es jau tūlīt bļaušu un tad kliedz ar gariem zobiem un izbiedē strūnas no maisiem laukā un es gaidu savas iekšējās desas ar gumijas lauskām uz desas un nevaru sadabūt hokeja kreklu, lai ar gaismas barikādi nevarētu manās iemaukta gavilēs izdibināt laimes siksnas ārā pa logu jo tas ir vienmēr un visur es esmu kā abolokā un domas ir klajas melu vāceles un dusmās es izbiju no visiem laukā un gaidīšanas svētki manās iemaukta grabažās nevar mūsdienas savaldīt kā zirga pelašķus un tāpēc es gaidu kad ar mani atkal sāks runāt kaijas un es esmu bijis daudzās valstīs ar nomaksāšanas maksāšanas kartēm un tagad parāds velkas līdzi kā saite pie ābela un kaina un dusmās es biju izvalbijis acis līdz pēdīgam un dusmās es biju visinteresantākais cilvēks ēterā un internetā mani noturēja par apgabalu kādā ļeņingradas partijas galdā un dusmās es biju laimes klaigās un dusmās es biju nomazgāts.