lai vai cik tas būtu gaidīts sākums kaimiņš ir atnācis pēc sāls sastapties ar gauju rokās un apvienoties ar bērnības dzejniekiem un elpot ābleles un zemi lielās sleja galā man snieg un jau vienreiz pieklauvējis un un pastnieks tumši sarkanais ir gaismas brālības dzīvoklis nenāciet klāt tik dikti un gaismas pētersīlis gaisā pasists antresols ar bērnu zivīm gaišā riksī gaida manas pākstis nevienam nav pastnieks tumši sarkans un gaisma iznāk krogā pastnieks tumši zārks nāk klāt man pastnieks tumši pastnieks laikam iznācis uz āderes ir pastnieks tumši zārks laikam gaisma palika par repu un kautiņu bērnu laukumā ā kliedz ķērcošā balsī pastnieks pastnieks tumši zārks nav gaismai diezko daudz to dziesmu ar pastnieks taifūns gaida maisu ar bārkstīm un gandarījums nevar sastapties ar gaismu atkritīs un gaidīs rindu patiešām gudrību ar galu galā nevar mani sūdzēties jokains gadījums ar svešumā bija cirks un pasta nomainīties gaidīšanas beretes un nevar sastapties bez dzimtenes gaidīt parkinga stāvvietu ar beibi matos gaida barona cilindrus un gudrība apskaldīts guļamrajons un dusmas ir ar kačāšanos izdrupinātas mieles, lai tas izdibinātu manas pariktes un nevar dabūt mani gaisā pasistas maisā dzimuša ak šausmas tik ļoti komercializētas akustisās ģitāras ar mani nevar sastapties roku rokā sejā kail un gadsimts ir izvirtis neviltotas akvaparka garneles tagad jautājums - kas man kait? - gumijas ragu brillēs es gaidīju divviru durvis, lai ar kaismīgu raugāšano nevar dabūt manas maisa kaklasiksnas un tad es apvainots klaiņoju baranku ciematā un tad ar roku pamest klaju grādu un dusmas ir iztecējušas baterijās radioaparātā un laiks pabeidzis manas kaklasisksnas lai es labi varu drepelēt un godīgiem ļaudīm dusmas nevar ienākt prātā, jo ar to es sevi definēju un godīguma labāko grādu nevaru sastapt tik ātri, cik ar gudrību dabūsi pa muti ar klaigām un durkli ribā kasa celofāna askorbīnskābe man patīk fakucīts un dusmīgās gaismas drumslas un durstīgas laimes kaisles gabarītus nevar dabūt manas iegansta draiskās ļaunuma gudrības atzvejot un atgremot f a k u c' ī ts jau atkal atnācis nāvi bradāt un dabūt drumstalas ar gaismas paviljonu un dainu skapja daiļo amatniecību un drausmīgi gaidīt gribas resnās varzas ar klaigāšanas māklsu pa paviršiem galgamešiem un dusmas un varam ielīst pazemē un staigāt gudrības kokos un nevaru sastapties un arī tu vari būt tāds un gaidīt mazas cerības un lapiņas nepaspēs gudrību pierakstīt un gudrība ir stavropoles galvaspilsēta un dumjums ir kā staigns mežs ar gaismas paviljonu un rīta rasa grib man atšūties tad gaidu gaismas paviljonu un dusmas varat mani gaidīt ar gaismas paviljonu un dundegas krāsu matos es gaidu tavas resnās zarnas un godība ir tik akvapark ka no turzas negribīgos mālos izvandītas luksafora stenogrammas un gudrība ir pietiekami drausmīga, lai to gaidītu nevarētu draiski laist mani pagaršot uz paviljona gudrības stāvlaukumā, bet vienlaicīgi ir paviršību gaismība un drausmas ir manā paviljonā izvirtušas un es nevaru gaidīt mušmires ar grābekļa skābekli un durstīgas mātes ir atvedušas savas galvenās atvases manī raudzīt un steigt tik gudras runas bez nekādiem gudrības apliecinājumiem, tāpēc arī atbilde uz jautājumu, - kāpēc aleja mani ienīst? - bet tad es pietrūkos sasūkstījies un gaidu ar garu loku uz melnām pariktes paprikām un intelektuālas potences ir gaismas provinciāle un godbijības nevarības un avīzē garīgas izrādes mani nevar sastapt un gaismas kripatas nevar mani patikt ar gaismas paviljonu un milžu cīņa gaida mirušas klaigas un gudrība ir tik sastapta, lai es atklātos pasaules publikai un nevarētu dabūt tik klaigājošas miesas par sevi skaistākā publikā un gaidīt gudrību metropoli, bet gaismas klaigas ir divas trešās daļas mana klaigu paviljona ar tik nepievilcīgām mātēm uz rokām, lai ar klaigu varētu es tevi sazīmēt kuluāros, lai gan tas nebija gudrība izvairīšanās klūgās būsi atvases nebīsties un gaisma ir tik slavena, lai ar mani pievilcīgi darītu savus pienākumus un nevarētu manī iegailēties un dainu skapī maisi pilni ar sodrējiem un galvenais milzis uzvarēja cīņā, ko sveica ar teikumiem un izsaucieniem avīzēs un jaunais milzis ir apnicis un atkal jūtās izsalcis bet tas nekas jo milzu cīņā ir gudrības gudrons un to var dzert divas dienas, lai aptašķītos ar skaidu briketēm un nevarētu manās iemaukta garastāvokļos izdabūt tik daisnas taisnas dumjas dainas dūnas dūjas dūres ir ik uz soļa un sintezatora ritmā es gaidu gaviles lai mani aptaisa un nevar sazarot tik pieticīgos vālos, ka ar klaigām es nevaru saprast tā neko ka tik mākoņi slīd, bet ik sarunas tukšas atnākšanas un aizlido pēc plutarha purgatorija es atkal man acīs ūdeņi līst un sintezatora sapnis nevar neko saprast šai pusnaktī un gudrons atkal ir mani apturējis un nevar mūzikā saskatīt mīlestības paliekas, jo tās nekad nav bijušas tik sievišķīgas, lai ar to klaigām būtu varenības pietiekamība izteikta, tāpēc es izskatos tik pieticīgs un dzīvoju lieliskā rajonā, kur dzīvo visādas dīvainības un gaismā labi izskatās mūsdienu kubikveidīgie cilvēki, kuru māksla mani pietrūkst un trejdeviņās valstībās gaida klajus melus ar mani kopā staigāt un krūtīs plēst caurumus, lai plaušās  būtu ūdens tik daudz kā ceļgalos un neviens manas maizes neparasītu mērcēt un remdēt izsalkumā savus pirkstus kas ir sintezatora atvasinājumi un niekā izvalbītas acis kā zivis rīvmaizē kasa aiz sevis nokārtoties un tad klejot beirutas labirintos un ritmu kaligrāfijās maize mani panāk un sāk jau piekaut tad atrodas rītausma un kā vampīram vēders sāk burbuļot no svētīta ūdens krustiņu un rimbulīšu kariņš uz jēzus kapiņa, kad viņš augšām cēlās viņam apakšveļa vairs nebija vajadzīga tāpēc pelējuma stigmati mani gaida uz aukstas un mitras akmens sienas un kad cilvēkam piešķirs visvarenību viņš beidzot varēs neierobežoti lietot narkotikas un viņu nearestēs par runas brīvību, jo tas klaigāt nemācēs