imersīvs kuņas bērns,
šo vēstuli tu saņem, jo tu esi, kas iepriekš nosaukts. apjuki? nē, tā nevajadzēja. es nojautu, ka saproti, ka koķetēju tavā mazdārziņā. atvainošanās ir razbainieku māte. es esmu tēvs, esmu tēvišķs, esmu ķēve. tagad padod man savu galvu. tai pietrūkst viena poga, ieliec spoguli dziļi atvilknē, tagad aiztaisi logu. tu visu dari, ko tev saku. es pat nepavēlu, tikai kustinu acu zīles lielas kā ozola pauti. tu visu klausies un pieraksti. neesam taču skolā, lai gan tā atstāj dziļas rētas prātā un vienīgā svētā mietā. esi uz redzi, lai vienmēr būtu par ko dūmot. galvenais, nepaliec bezdarbnieks, galvenais vienmēr valkā galvenā bikses. pēc biksēm pazīst strazdiņus, sīlīšus, cukurkrūtīšus. tu būsi viens no viņiem, un tev būs bazūne. tāpēc uzņemies atbildību un klaigā kikerigū.