šlokenbakas pilī visi apmīzušies no urīna priekiem. visiem ir izdalīts urīns. tagad runā galvenais: "mēs esam savākušies šeit". applausi. es iznāku no krūmiem un sāku čurāt. maza pelīte iznāk no alas jau trešo reizi un tikai tagad es saprotu, ka tā nāk no alas, nevis lien ārā no alus bundžām. es trinkšķinu savu mandolīnu un orākuls čurā uz galvām. visi ir priecīgi par dzelteno lietu, it īpaši meitenes īsās kleitās. tās nomet savas kurpes un dejo lielā lietū. liela lieta ir būt slapjam, vēl lielāka smirdēt pēc čurām. bezpajumtniekiem ir sastāvējusies čuru smaka virsū, tādu nevar dabūt viegli. ja smaržas Mome ar jumtiņu dāvātu katrai mīļotai, uz pasaules būtu mazāk bezpajumtienu. šovakar risināsim aktuālo tēmu par izvarošanām bezpajumtieku starpā. vai viņi paši veic savā starpā incestu, vai lielā alkoholo patēriņš viņos nomāc apzināšanos, ka jaunbagātnieki sapotējušies nāk uz kanavām un izvaro vecus, nevarīgus, smirdīgus, kreveļainus onkuļus. kāds atnāk un samaksā par skatīšanos. tas viss ir ļoti perversi, bet cilvēki tā dara. atliek tikai iztēloties ainavas, kā bēthovenam sāk skanēt psihē mūzika un viņš to pieraksta notīs, nodod vajadzīgajā punktā un saņem vēsturiski slavu un aktuālu naudu ņammīgam burbonam, kas nāk pa visām malām ārā, kad pienākusi tā kārta nākt ārā.