Apriebies kungiem pa Mazirbi staigāt, visi kulakā satupuši
Ārprātā dauzās, nejaudā atbrīvoties
Bailes kā traumatisks sapnis no koka
Cūkas nēsā uz rokām slotas
Čūskās iemājo gaviļnieks Rundāls'
Duraks tu esi, ja saprotu slavu
Ezis ir mūsu vislabākais čomaks
Ēdoles pils no pamatiem atdalās
Fjodoru sacirta gabalos
Govis no pastmarku rozīgām skavām
Ģedovšinu apprecēt steidzas pa galvu pa kaklu
Hulio Rodrigezs ir atbraucis Rīgā
Imantas Centrālcietuma sienas izzīmē rokrakstā rūpīgā
Īlens pa rokai dažādiem gadījumiem, varbūt noder
Joks, tas protams viss joks
Kolēģis nejauki pajokot mīl
Ķipa saka, ha ha ha, bet padomā kaut kas cits
Lunis tu esi, nodomā kolēģis otrs
Ļudji mēs visi, no pataloga krūms
Mūdzis un viņa skaņu režisēšanas biedri
Nolauza galvu, nākot pa trepēm
Ņaudēdams aizskrien gavlenā red. viesis
Opus pro izdomātājs un garīgais tēvs
Pimpis kas pimpis, nav vārdam vairs vietas
Ruskuls un visi citi no manis līdz Antarktīdai
Sūdu būšana, neko vairs nevaru patiekt
Šņaukāties sāku, asaras parādās
Tuvu tā diena, kad uzausīs mēness
Un nekas vairs mūs neglābs no tuvojošās nāves
Ūdeni, atnesiet pavairāk, cienītas, slāpst
Vandāļi visu žultspūsli saplēsa cauru
Zajebaļi, nedod normāli pastrādāt
Žurkas