S. un V. pārlaiž nakti stacijā
Pēkšņi Vaintorgs ierunājās
- žēl tomēr, ka mēs aizbraucām no lidostas, tur būtu varējuši tik daudz ko izdarīt, bet tagad priekšā tikai nezināmais, nav skaidrības, vai tur gribēsies darīt to, ko būtu gribējies lidostā.
- tā tas ir, parasti vēlāk tikai attopies. Ar mums parasti tā notiek. Starp citu, vai mēs vienmēr esam bijuši kopā vai tikai tagad iepazināmies?
- es negribu par to tagad runāt. Ko mēs būtu varējuši lidostā darīt?
- mēs varējām pārbaudīt visu zemes paklāju un atrastos žukus nodot specializētā veikalā, iegūstot līdzekļus būt laimīgiem. Mēs būtu varējuši mīlēt visu, kas ir vertikāls. Elektrības stabus, kādi tie ir dzimtenē, visa veida stabus ar novērošanas kamerām. Mēs būtu varējuši iemīlēt pat lidostas ēku. Iedomājies, visas tās antenas un viss mums. Man makā nav sevišķi daudz naudas, bet tu savējo ātri iztērēsi. Algu tev maksās divreiz mēnesī un par finansēm nebūs jāuztraucas, bet lidostā palika tas burvīgais karsta asfalta segums, kam cigarešu izdedži pieskaras tik maigi. Viss tas sakaltušais mitrums un darva, kas veido melnus pleķus. Auto riepu gumija un indieši. Paliksim domās vēl brīdi lidostā. Nekāpsim vēl vilcienā, lai arī tas mēdz kavēt braucot uz Londonu.
- mani jau atkal atrāva uz staciju, bet man patika, kā iztēloji mūsu iespējas lidostā. Tas sasildīja sirdi. Pagulēsim tepat uz soliņa, man gribas nakti pārlaist sliežu tuvumā.