šodien vispār negāja tik labi kā man gribētos.
nē tiešām. aizķērās, pazuda vārdi, aimiglojās acis, roku trīcēšana un vēl sazinkas.
kaut kā izbijos tā visa un nebiju droša par to, kas man jādara un jāpaspēj.
bet tad uz vakara pusi manī mostas mazais velniņš, kas liek sasparoties un saņemties. visiem kas dzirdēja ziņas šodien un tās klausīsies arī pēc ilgāka laika, būs - būs atšķirība, es zinu, būs krietni labāk.

bet vispār lepojos ar sevi. jejbogu. un ar saviem kolēģiem. viņi ir tieši tādi, kādus man vajag. ir kritika(to ņemot galvā, es kļūstu labāks cilvēks !! :D), ir helps vajadzīgajā brīdī, bet visupirms jau: peldi, kaķēn!

nu jā, tas neforši bija no pusdienslaika sākot, bet rīts bija lielisks. atkal dienišķā stundiņa gaisā man dod spārnus. jā.