update

man liekas, ka nekad neesmu uzvedusies tik ļoti kā studējoss students, kā pēdējās dienas. 1dien rakstīju aprakstu projektam projektu vadībā, kas pats par sevi nav nekas uber-super-radošs, bet tāpat tā mana domāšana aizceļoja sazin-kur un šūniņas darbinājās.

vakar bij debates. nemaz tik dikti nestresoju, kas tur būs un tā, jo biju pilnīgi pārliecināta, ka mēs ar austrinju tikai skatīsimies. bet nekā. man nācās darboties valdībā, kas ir PAR obligāto balsošanas ieviešanu valstī, bet tikmēr austrinjsh darbojās otrajā opozīcijā. nu katram muļķim bij skaidrs, ka es netiku ar uzdevumu galā. man bij jārunā pirmajai un pilnībā aizmirsu pamatojumus un visu struktūru pamatīgi sačakarēju. nu bet ok, es apzinos kļūdas un pie tām strādāšu, bez tam – mana komanda pēdējā nepalika.

un jām, tad šodien pēc diendusas pačučēšanas devāmies ar austrinju uz bibliotēku un ķērāmies komunisma padarīšanai klāt. vispār daudz ko esmu ieguvusi un jau apguvusi. tagad vēl parediģēsu visu tā, lai rīt tāda pārliecinošāka runāšana + palasīšu fona info, lai izprotu lietas būtību vairāk.

un tad par ko citu. gāš. džavas puika atkāpies. pilnībā. un man bij taisnība. `piebremzēsim` bij vistiešākais ceļš uz `nezinu, ko gribu, draugu būšana utt`

uf, un nestāstiet man, ka ko tādu paredzēt nevar!

nezkapēc jau zināju.

laikam deru tikai kā labs draugs.

mja.