esmu tikai parasta mietpilsone,kam fobijas vajadzīgas,tāpat ka sterotipi,kas pareizi sakārtoto dzīves uztveri.vakaros aiz sevis aizcirst durvis,it kā tas būtu kā robeža starp mani un pasauli ārpus.iedomāta drošība šai pus un iedomata nedrošība viņpus.
sabiedriski nesabiedriskā pilsone,kam aiz sava personīga dzīvokļa daurvīm patīk vakaros ielīst un domāt cik neievainojami ievainojama esmu savā alā.tik mietpilsoniski pilsoniska.tik droši nedroša par savu eksistenci.

mietpilsone,kas sevī nestrīdas par eksistenciāliem jautājumiem,bet par to cik kg kaķu barības pirkt.un kādā krāsā vajadzētu somu.un vai darba devējs atkal nav apšmaucis ar samaksu par darbu.un kā dabūt algas paaugstinājumu.un cik gan kretīniski,mantrausīgi ir politiķi.un šo kūku nepirksi un vispar man jau saldumi negaršo.un ...



.....

skatiens slīd.it kā esmu to jau redzējusi.blakus uzkrītoši skaļi sarunājas virietis pa 45 un sieviete ap 35.varbūt vairāk.varbūt mazāk.pārspriež darba konfliktu.traģēdijas un svēto dzīvesstāsti.meklē vainīgos.skatos pa logu.visgarām slīd pasaulīgo zīmju krātuves plaukti un bagātības.to uzraugi un arhivāri.zīmju jēgu skaidrotāji un lietpratēji uz ko balstās dzīves.



http://www.project.lv/faili/Music/07-svita_Alberts_-_3._Ej,_skrej,_steidzies.mp3