The First Letter
tu piedod, pasaule.
es gan zinu,ka nekur nekas nav taisnveida.viss ielocīts,ovāls,apaļš,līkumots...
es skatos tev acīs nekurienē un asras birst.
es neraudu.
tikai asaras krīt.
tu pārveidosi savas līnijas dejodama.
tu nepaliksi jaunāka.es nepalikšu.viņi nepaliks.
tava seja nekad nebūs gludāka.
manejā nebūs.
viņiem nebūs.
palūk,cik taisna naža asmens rievots.ne viss tam padodās griezienam.kož viņš un viņam kož.pēdas iepedotās paliek.
varbūt vien prāts.tas tainais prāts.
es esmu uzzinājusi,ko man neklājās zināt.
cilvēcība augstākajās virsotnēs ir parāk skaista,kad no tās kļūst bail.
kur ir neglītais, kur tas slēpjas,kad viņi no savas cilvēcības pārskaistinātās puses man smaidoši nāk pretī?
un skaistums,ka mirstoš kustonis tevi izsmej pa savam.
ļauj sevi nest vējam.
nekad tas nemelo un viņam visi virzieni vienlīdz svarīgi.ej pa gaisu.
es nemaz neprotu vārdus daudz.es esmu uzzinājusi,ko man neklājās zināt.es nemaz vārdiem neticu.bet es sajūtu.
kā sajūtām uzasināts tausteklis tevi aptaustu, pirms tavas lūpas sakustās vārdam.
varbūt, pasaule, tu reiz biji skaista un jauna,kad nebijām iemācījušies runāt.
uztaustīju.atradu.esmu lidlauks debesīs.
vēl joprojām man patīk vējš.
vēl joprojam man dusmas ir par ļaudīm,kas sēž.
varbūt par daudz mēs pagatnē.varbūt par daudz mēs nākotnē.varbūt par maz tagadnē.
pasaule,jā gan.jāteic,beigās tāpat būt tikai sauja pelnu.
un vējš.vējš būs.
vejš kliedz.tik nesaprast nevienu vārdu.
pasaule,lasi,lasi.tie vārdi,kurus zinu.
zini,iet iet iet vasara pāri tik skaisti.un kā pelnu čupiņa vējā aizkust.
bail padomāt.
bail nebūt klāt.
bail nebūt tik,cik.
paskaties uz viņiem.viņu cilvēcības skaistums man rada bailes par viņu cilvēcību.viņu nenovecajamība man rada bailes par būšanu.
iet pāri.
vasara iet pāri.
viss vienā brīdī.kuru neturēt.nestādināt.pasaule,tu jūti?
vai mirklis,kurš cilvēcības skaistuma apstādināts kļūst tikpat nemirstīgs,ka stāsts par cilvēces neievainojamo skaistumu?
nu tu redzi,kā viss vārdos zūd.
to citu pateikt.teikt.nevar.
tik atviegloti un viegli.lidot.
tas,ko esmu atradusi aiz visa cita,aiz vardiem,kas pazūd mirklī,kad pateikti un sajauc visu - to nepateikšu.visu citu izstāstīšu.visu.bez tā,ko atstāšu sev.
bet nu viss.jo tieši tagad jādodās.uz otro.
http://www.theczars.net/Czars%20-%20Autumn%20(live).mp3