daudz bezmiegs. vairāku dienu vērošana. domas bez pieturpunktiem. draugi. uguns. nakts. diena. nakts. diena. es esmu vulkāns. šis ārpuses miers ir mānīgs. iekšpusē nemitīgi pakur.
pauls. rudens vasarā. klusi iemīlējušās, acis klejo pār skatiem garam slīdošajiem.
es neko nesaku. es neko nevaru pateikt. es neko nedrīkstu pateikt.
acu pieskārienu attālumā. citiem acis skatīties, līdz tie samulsuši novēršas. bet nu mans acis pašas slēpjas no citām.
neko nevaru pateikt. neko. domāju. tie, kas mūsos paliek paliek paliek paliek paliek.
tik prom esot, cik esot paliekoši. un tie, kas atnāk negaidot. Tie, kas aiziet negaidot.
mēs staigājam viens otram cauri. nākam un ejam.
Ejam. garām. ejam.paliekam.ejam.riņķojam.ejam.ložņājam.ejam.
bet maz to, ar kuriem vienkārši paklusēt. nerunāt. nerunāt. nerunāt.
neiet. nekur. palikt. sēdēt. skaties. būt.
pietiks.
negribas vairs.
pazaudējot saprast, ko esi reiz atradis nemeklējot.
skatos un domāju, par ko gan domā tu.



vēroju. vēroju.
lai nemelotu citiem par galējo, es pieņemu vidējo sevi. un pastaigājos ar vidējo.
vidusceļi, ko gribas nicināt. bet pa kuriem eju. jo bail.
mēs kļūstam tik piesardzīgi. tik slīpēti. tik melīgi paši sev.
Intuīcija. un pirmreizēja nepatika nav bez iemesla. Cilvēkus, ko labāk redzu aizejam – es redzu jau, pirms tie ir atnākuši.



no malas vēroju attiecību spēles. viņi un viņas. ir viņas, kas negūstot panākumus pie labāka no viņiem – metas uz nākamo – ne tik labo, bet tomēr...vēroju pārāk uzkrītošu puišu savaldzināšanu. tas ir tāpat, kā ēst pārak pārpiparotu,parsalītu, pārsaldinātu ēdienu. un garlaicība. bez intrigas. bez noslēpuma.
luncināšanas apkārt. skats, kas man atgādina suni, kas zemu viltīgi ložņājot lūdzas ēdiena. priecājoties par jebko, ko iegūst. taču vēders nav pilns.
vai tu mīli, to kas tev blakus?
tā ir labākā izvēle no iespējami iegustamā?
un kad piedāvājums mainīsies, tu atkal izvēlēsies labāko no iespējamā?

Bads nav slikts. Bads dod iespēju novērtēt labu ēdienu. Bads iemāca nespēlēties ar ēdienu. Bads iemāca neizniekot. novērtēt iekšējo brīvību, ko dod tukšs vēders un arī pilns. Paēdušais nezina, ko grib ēst.

Es sēdu un skatos.

Tik pat salkana šī riņķošana, cik - mēģinot iegūt par jebkuru cenu uzgribēto.



Klusējot garam slīd skati. Klusējam. Es gribu ko teikt. tikpat ļoti, cik klusēt.
Es saprotu, ko gribu.
Es zinu, ko gribu.
Bet man bail.
Panāc man pretī, ja ....